Budgie

DZĪVE UN DZĪVE DABĀ

Budgerigāra vārds ir dots iemesla dēļ. Melopsittacus undulatus latīņu valodā nozīmē viļņaini dziedātājputni. Un angļu papagaiļi cēlies no Austrālijas Betchegara, kas nozīmē “labs ēdiens”, jo Austrālijas aborigēni ēd šos putnus.

Dabā gandrīz visi putni ir vienādi krāsoti. Viņu ķermeņa galvenā krāsa ir zālaugu zaļa, galvas priekšā ir gaiši dzeltenas krāsas maska ​​ar 6 melniem rīkles plankumiem. Katrā galvas pusē ir arī viens zigomatisks plankums purpursarkanā krāsā. Ķermeņa augšdaļa, sākot no dzeltenās maskas malas un kakla, kā arī spārni un mugura ir pārklāta ar melnu viļņotu rakstu. Ķepas ir gaiši pelēkzaļas. Divas garās centrālās spalvas ir tumši zilas ar metālisku spīdumu. Šis krāsojums ir aizsargājošs un ļauj viļņveidīgajiem papagaiļiem saplūst ar apkārtējām koku lapām un zālēm. Pieaugušo putnu ķermeņa izmērs ir tikai 18-19 cm.

Savvaļas papagaiļi apdzīvo Austrālijas līdzenumus un pastāvīgi klīst, meklējot pārtiku. Viņu ātrais lidojums atgādina piekūna lidojumu. Viņi dzīvo baros un ilgu laiku rūpējas viens par otru. Bara lielums un sastāvs mainās katru minūti, indivīdi to atstāj un pastāvīgi pievienojas. Lielākajā daļā ganāmpulku ir no 10 līdz 100 putnu, tomēr šie mazie ganāmpulki var veidot milzīgus ganāmpulkus, kas bieži vien sastāv no tūkstošiem putnu.

Vēsturiskajā dzimtenē gaisa temperatūra nereti svārstās 56 grādu robežās, un dienasgaismas ilguma svārstības ir 3,5 – 5 stundas.

Kad pienāks laiks ģimenes veidošanai (septembris – decembris), viļņainie viļņainie papagaiļi sadalās pāros un veido ligzdas dobumos kokos akāciju un eikaliptu mežu malās. Ligzdošanas periodā tēviņi veido savu ganāmpulku, lai kopīgi meklētu barību mātītēm, kas perē olas. Pāri no blakus esošajām ligzdošanas vietām pulcējas nelielos baros un kopā barojas pie kokiem, kur atrodas viņu ligzdas.

Savvaļas viļņveidīgajiem papagaiļiem ir noteiktas 8 dažādas skaņas. Visbiežāk skaņa, kas nāk no putnu ganāmpulka lidojuma laikā, ir ļoti līdzīga mājdzīvnieku papagaiļu čivināšanai. Citi zvani nozīmē satraukumu vai konfliktu ar citiem bara locekļiem, kā arī pieklājības laikā. Barojot, cāļi un perējamās mātītes arī izdod savdabīgas skaņas.

Dažādos laikos viļņainie viļņaini ir lidojuši vai saimnieki atlaiduši dažādās valstīs, tāpēc nav pārsteidzoši, ka ir izveidojušās šo putnu savvaļas populācijas, kas iesakņojušās no šādām nejaušām vai apzinātām parādībām šajās vietās. Šādas populācijas piemērs ir ASV, Floridā. 1977. gadā veikto pētījumu rezultātā tika konstatēts, ka šādas populācijas ir sastopamas galvenokārt no Golf Coast un Spring Hill, uz ziemeļiem no Neapoles, ar nelielām populācijām Atlantijas okeāna piekrastē no Fort Pierce līdz Fort Sentlūsijai un Loderdeilai. Šie putni ir sastopami priekšpilsētās atkarībā no barības pieejamības un ligzdošanas vietām. Papagaiļi nakšņo pilsētu centrā vai to tuvumā. Uz nakti pulcējas no 6.000 līdz 8.000 cilvēku. Ganāmpulkos ir daudz krāsu variāciju, lai gan dominē “parastie zaļumi”.

Šādas populācijas var iesakņoties tikai tiem labvēlīgos apstākļos (klimatiskie, lopbarības u.c.), tie putni, kas aizlido mūsu klimatiskajās zonās, diemžēl iet bojā, ja tos laikus nepaliks cilvēks.

IZLAIDĪBA

Budgerigāra ķermeņa garums ir līdz 20 cm, svars 40 – 45 gr.

Knābis ir izliekts kā plēsējam, bet augšdaļa nesaplūst ar galvaskausu, bet veido kustīgu savienojumu ar lielu darbības diapazonu. Pateicoties šim daudzpusīgajam instrumentam, papagailis var plūkt zarus, lapas, augļus, sēklas un tos samalt, kā arī nest un celt dažādus priekšmetus, kāpt zaros un pat aizstāvēties.

Budgerigāra mēle ir bieza, gaļīga un noapaļota.

Kas attiecas uz krāsu variācijām, tad viļņveidīgajiem papagaiļiem ir vairāk nekā 200! Pamatkrāsas: zaļa, zila, dzeltena, balta, pelēka un violeta. Bet bez šīm krāsām ir visdažādākie toņi un daudzkrāsu kombinācijas, tostarp kanēlis, plankumains, opalīns uc Papildus krāsu variācijām tiek audzēti arī cekulainie papagaiļi ar dažāda veida kušķiem. Kā arī izstāžu viļņveidīgie viļņainie viļņi. Mūsdienu izstādes putni ir divas reizes lielāki par parastajiem viļņveidīgajiem viļņainajiem viļņainajiem viļņiem. Šādu putnu spalva ir garāka un pūkaināka. Viņiem ir “vāciņš” uz galvas un garas spalvas uz vaigiem, un, atkarībā no krāsas, daudzas “krelles” (rīkles pēdas).

Turklāt izstāžu putni, jo tie tika audzēti speciāli izstādēm, ir diezgan flegmatiski, salīdzinot ar saviem mazajiem radiniekiem. Viņi visbiežāk ir mazāk kustīgi, un tāpēc viņiem var rasties liekais svars. Tomēr ārēji tie ir ļoti efektīvi.

Cik gadus viļņainie papagaiļi dzīvo mājās?

Šo putnu paredzamais dzīves ilgums var svārstīties no 10 vai pat līdz 20 gadiem, ja tie ir labi turēti un iedzimtība.

Kā atšķirt vībotņu mātīti no tēviņa un cāļus no pieaugušiem putniem?

Dzimumu var noteikt pēc cere (deguna tilta) krāsas: pieaugušiem vīriešiem tas var būt spilgti zils, rozā violets vai rozā atkarībā no krāsas. Tomēr veselam tēviņam cere vienmēr ir gluda. Bet pieaugušai mātītei cereļa krāsa un tekstūra var atšķirties atkarībā no tā hormonālā fona. Tas var būt no gaiši līdz kastaņu brūnai. Parasti mātītēm cere ir krunkaina. Tomēr dažās krāsās cere var būt balta, matēta, nedaudz raupja. 

Kas attiecas uz cāļiem, tiem ir mazāk spilgts apspalvojums, atkarībā no krāsas, viļņota galvas augšdaļa, melnas acis un tumšs knābis. Jauniem tēviņiem cere ir vienmērīgi sārta, mātītēm ap nāsīm visbiežāk ir balti apļi, un tā krāsa ir gaišāka un nevienmērīgāka nekā tēviņiem. Dažās krāsās putniem un pieaugušā vecumā ir melnas acis bez varavīksnenes. Lielākajā daļā krāsu varavīksnene parādās acu priekšā līdz 4-5 mēnešiem.

Lielākajai daļai viļņainu papagaiļu vecumu nosaka vaska krāsa, varavīksnene acīs un viļņota raksta klātbūtne uz pieres. Tā kā pirmā kaušana šiem papagaiļiem sākas 4 – 5 mēnešu vecumā, tad šīs metamorfozes notiek. Līdz gadam putns iegūst pieaugušu apspalvojumu un vecumu vairs nav iespējams noteikt pēc ārējām pazīmēm. Taču, ja putns ir gredzenots ar nenoņemamu gredzenu, uz tā parasti norāda dzimšanas gadu.

RAKSTURS UN TEMPERAMENTS

Papagaiļi ir diezgan trokšņaini putni, viņi nemitīgi lēkā, čivina un uz visu var spēcīgi reaģē, tāpēc pirms iegādes padomājiet, vai tiešām vēlaties dalīt mājokli ar šādu mājdzīvnieku. Turklāt tie var izkaisīt gružus ap būru, sabojāt tapetes vai notraipīt galdu.

Papagaiļi dabā dzīvo baros, tāpēc ļoti cieš bez saziņas. Jums būs pastāvīgi jāsazinās ar mājdzīvnieku, jāspēlējas un jārunā. Ja esat ļoti aizņemts, bet tajā pašā laikā jūtat neatvairāmu vēlmi iegūt šādu putnu, iegūstiet vismaz divus papagaiļus. Tas var būt divi tēviņi vai mātīte un tēviņš. Kas attiecas uz abām mātītēm, tās reti saprotas savā starpā, jo pastāvīgi sadala teritoriju. Taču, ja vietas pietiek un putni ņemti, piemēram, no vienas ligzdas, tad var labi saprasties divas māsas.

Ja vēlaties sabiedrisku mājdzīvnieku, izvēloties, lēnām virziet roku uz būru. Ja papagailis krīt panikā, maz ticams, ka tas jums būs piemērots. Ņem to, kurš tevi vēro ar ziņkāri, skraida šurpu turpu – tādu papagaili labāk pieradināt un apmācīt. Pieradināšanai jāizvēlas jaunputns 2 – 2,5 mēnešu vecumā.

Papagaiļi ir ļoti aktīvi, un tiem jāspēj lidot. Tie ir jāatbrīvo vismaz 1 stundu 3 reizes nedēļā. Papagaiļi ir zinātkāri, mīl izpētīt jaunas vietas, tāpēc telpai jābūt drošai.

Šie putni guļ 12 – 14 stundas diennaktī, un šajā laikā ir nepieciešams nodrošināt mieru un klusumu.

BUDŽETA SATURS

Papagaiļi ir diezgan nepretenciozi, taču tas nenozīmē, ka par tiem vispār nav jārūpējas.

Būri labāk novietot gaišā vietā (bet ne tiešu saules staru ietekmē), vēlams pie sienas, aptuveni acu līmenī, prom no caurvēja un sildītājiem. Neveiksmīga izvēle būtu virtuve vai ledusskapja virsma, televizors vai veļas mašīna. Vislabāk ir ievietot spalvu draugu viesistabā vai guļamistabā.

Vislabākā būra forma ir taisnstūrveida, ar plakanu vai kupolu augšdaļu.

Papagailai ir vajadzīga vieta, kur atpūsties un paslēpties. Tāpēc daļa no būra ir jāpārklāj ar vielu.

1 putnam: garums – 40 cm, platums – 25 cm, augstums – 30 cm.

Pārim putniem: garums – 60 cm, platums – 30 cm, augstums – 40 cm.

Bet jo lielāks būris, jo labāk. Labāk ir nodrošināt izvelkamu dibenu, piekarināmus dzērājus un izvelkamus vai piekarināmus padevējus. 

Vēlams, lai stieņi būtu horizontāli – lai papagailis varētu nodarboties ar vertikālo kāpšanu. Attālums starp stieņiem nedrīkst pārsniegt 1 cm.

Šūnu dezinfekciju veic vismaz reizi mēnesī. Apstrādes laikā “mājas” putni tiek pārstādīti citā būrī. Rūpīgi izskalojiet visu dezinfekcijas līdzekli, pretējā gadījumā mājdzīvnieks var saindēties.

Lielākajai daļai papagaiļu patīk peldēties, tāpēc būrī jāieliek peldkostīms. Pretējā gadījumā putns peldēsies dzirdinātājā, piesārņojot ūdeni. Peldkostīmā ielej ūdeni (1 – 2 cm) istabas temperatūrā un piekar pie atvērtajām būra durvīm.

Būra apakšā novieto papīru, kokskaidu granulas vai smiltis. Bet laikraksti vai žurnāli nederēs: tipogrāfijas tinte ir indīga putniem. Papīrs ir labāks izkārnījumu kontrolei, jo citos pildvielās ir grūti kaut ko saskatīt. Taču, tā kā viļņainās papagaiļi “grauž”, jebkura pildviela tiks sakošļāta un izmēģināta.

Dzērāju un padevēju katru dienu mazgā ar birstīti, no laktām izņem pakaišus. Pakaiši tiek mainīti, kad tie kļūst netīri, bet reizi nedēļā ir obligāta “ģenerālā tīrīšana”.

Ik pēc 2-3 mēnešiem būris tiek dezinficēts.

Pārliecinieties, ka jūsu spalvainais draugs var lidot drošā vidē. Telpā var ierīkot stūrīti putniem, kur būs īpašs stends ar zariem un rotaļlietām, kur putns pavadīs laiku ārpus būra. Tas atrisinās arī piesārņojuma problēmu, jo pakaiši tiks savākti zem šī stenda.

Pirms iegūstat viļņainu papagaiļu, pārbaudiet, vai jums nav alerģijas pret putnu pulveri, ko viļņveidīgie viļņojošie viļņaini izlido lielā skaitā savas pūšanas laikā.

BAROŠANAS BUDŽETS

Budgerigāram svarīga ir pareiza barošana. Diēta sastāv no sēklām, lapām, dārzeņiem, augļiem, garšaugiem un jauniem koku dzinumiem.

Graudaugu maisījumi papagaiļiem tiek pārdoti zooveikalos. Visbiežāk tie satur kanārijas sēklas (40%), auzas (20%), prosu (20%) un franču prosu (20%).

Graudu maisījumam jābūt tīram, bez piemaisījumiem un dūšu smakas.

Tomēr papagailim pilnīgi nepietiek tikai ar graudu maisījumu.

Svarīgs papildinājums graudu maisījumam ir zaļbarība. Tās var būt dārzeņu, koku zaru un lakstaugu galotnes (melisu aptieka, pienenes lapas, ceļmallapa, ganu somiņa).

Noteikti pievienojiet augļus, ogas (aprikozes, ananāsus, apelsīnus, arbūzus, banānus, vīnogas, greipfrūtus, bumbierus, kazenes, zemenes, kivi, ērkšķogas, avenes, mandarīnus, papaiju, persikus, plūmes, upenes, feijoa, ābolus). uzturs, un dārzeņi (brokoļi, kolrābji, burkāni, gurķi, tomāti, salāti, spināti, saldie un asie pipari), kā arī diedzēti graudaugi un graudaugi.

Esiet piesardzīgs ar dzīvnieku pārtiku (olām), jo tie var izraisīt seksuālu uzvedību, īpaši mātītēm. Kā arī liekais svars un pārmērīga slodze uz aknām. Šo barību ieteicams dot tikai vaislas sezonas laikā.

Ja nepieciešams, varat lietot arī sintētiskos vitamīnus.

Būrī jābūt minerālu maisījumam, krītam un sēpijai (sēpijas čaumalam).

Jaunais ēdiens tiek dots nelielos daudzumos, un pakāpeniski tiek palielināts tā daudzums uzturā.

Papagaiļiem netiek dots ēdiens no jūsu galda, tie netiek baroti no mutes, jo cilvēka siekalas var būt bīstamas putniem. Sāls, cukurs, šokolāde, garšaugi, kartupeļi, baklažāni, avokado un hurma ir kaitīgi putniem. Labāk nedod papagailim tos produktus, par kuru lietderību neesi pārliecināts. Buderigāriem ir mazs svars un ātra vielmaiņa, tāpēc pat nelielas kaitīgu produktu devas var negatīvi ietekmēt putna iekšējos orgānus.

AUGSTS BRĪVĒ

Papagaiļi labi vairojas nebrīvē. Kā likums, gan vīrieši, gan sievietes ir diezgan nepretenciozi partnera izvēles jautājumos.

Labākais laiks audzēšanai ir rudens un pavasaris, kad ir pieejama zaļbarība. Tomēr piemērotos apstākļos putni var vairoties visu gadu.

Lai audzēšana noritētu veiksmīgi, 2 nedēļas pirms mājas pakarināšanas putni ir pienācīgi jāsagatavo. Tas ir dienasgaismas stundu pieaugums un pareiza uztura.

Topošo vecāku vecumam jābūt no 1 līdz 5 gadiem. Putniem jābūt pilnīgi veseliem un izkausētiem un vislabākajā iespējamajā stāvoklī. Vīrietis un sieviete nedrīkst būt saistīti.

Sajūgā, kā likums, 5 – 6 baltas olas (dažreiz līdz 12). Inkubācijas periods – 17 – 18 dienas. Tēviņš baro mātīti.

Cāļi izšķiļas pilnīgi bezpalīdzīgi, kaili un akli. Pēc nedēļas parādās pūkas, pēc 10 dienām acis atveras. Apmēram 25. dienā jaunākā paaudze sāk skatīties ārpus iecirtuma un 30 dienu vecumā atstāj ligzdu.

Noteikti periodiski pārbaudiet, vai ligzdā nav mirušu cāļu.

Gada laikā pāris var dot 2 cāļu mazuļus, ne vairāk, jo putniem ir nepieciešama atpūta. Var atļaut 2 perējumus pēc kārtas, bet pēc tam putniem jāatpūšas vismaz gadu. Vai arī ļaujiet putniem vairoties reizi sešos mēnešos.

PIEGĀDE

Papagaiļi ir vieni no sabiedriskākajiem un vieglāk pieradināmajiem putniem. Ar pareizo pieeju pēc mēneša saziņas ar saimnieku putns viņam uzticēsies, drosmīgi lidos uz pleca un pat atkārtos dažus vārdus.

Pretēji izplatītajam uzskatam, gan sievietēm, gan vīriešiem ir spēja pieradināt un atdarināt runu. Tomēr, tā kā viļņainie viļņaini ir matriarhāts, mātītes ir raksturīgākas un agresīvākas. Bet dažreiz viņi “runā” pat labāk nekā vīrieši. Spēja atdarināt ir atkarīga arī no paša putna spējām. Daži papagaiļi spēj atkārtot tikai pāris vārdus, bet citi atceras vairāk nekā 100. Roku papagaiļi cilvēku uztver kā savu partneri un ļoti cieš, ja saimnieks tiem pievērš mazāk uzmanības. Reizēm, izlemjot par mājdzīvnieka papagaili dabūt draugu, tas beidzas ar to, ka putni nesadzīvo vai mīlulis vienkārši ignorē citus putnus. Tāpēc, pieradinot, atceries, ka savam spalvainajam mīlulim esi vienīgais partneris un draugs. Dodiet viņam pietiekami daudz laika un uzmanības.

Par audzēšanas iezīmēm izlasiet mūsu eksperta rakstu “Kā pareizi audzēt viļņveidīgos papagaiļus”.