Kaķu leģendas

Slāvu leģendas

Slāviem ir cieša saikne starp šiem dzīvniekiem un brauniņiem. Viņi varēja pārvērsties par kaķiem vai sarunāties ar viņiem. Tika arī uzskatīts, ka braunijas dievina pienu, ko kaķi tiem labprāt dod, jo viņi vairāk mīl peles.

Puškina dzejolī “Ruslans un Ludmila” ir “zinātnieks kaķis”, viņš stāsta pasakas un dzied dziesmas. Īstās slāvu leģendās šis varonis vārdā Kots Bajuns izskatījās nedaudz savādāk. Tas bija zvērīgs dzīvnieks, kas sēdēja uz dzelzs staba un vilināja varoņus ar savām pasakām un teikām. Un, kad viņi, noklausījušies viņa stāstus, aizmiga, kaķis tos aprija. Tomēr Bajunu varēja pieradināt, un tad viņš kļuva par draugu un pat dziednieku – viņa pasakām bija dziedinošs efekts.

Pāvela Bažova darbos ir saglabājušās daudzas Urālu leģendas, starp kurām ir stāsti par Zemes kaķi. Tika uzskatīts, ka viņa dzīvo pazemē un ik pa laikam izliek virspusē savas koši sarkanās, ugunij līdzīgās ausis. Kur šīs ausis redzēja, tur ir aprakts dārgums. Zinātnieki uzskata, ka leģenda radusies sēra gaismu ietekmē, kas izlaužas no kalnu tukšumiem.

Skandināvu tautu leģendas

Islandieši jau sen pazīst Yule kaķi. Viņš dzīvo kopā ar briesmīgu kanibālu raganu, kura nolaupa bērnus. Tika uzskatīts, ka Ziemassvētku kaķis aprij ikvienu, kuram Ziemassvētku laikā (Islandes Ziemassvētku laikā) nebija laika dabūt vilnas drēbes. Īslandieši šo leģendu izdomāja tieši saviem bērniem, lai piespiestu viņus palīdzēt aitu kopšanā, no kuras iegūtā vilna tolaik bija islandiešu galvenais ienākumu avots.

Vecākajā Eddā teikts, ka Frejai, vienai no galvenajām skandināvu dievietēm, kaķi bija svēti dzīvnieki. Divi kaķi tika iejūgti viņas debesu ratos, kuros viņai patika braukt. Šie kaķi bija lieli, pūkaini, ar pušķiem uz ausīm un izskatījās pēc lūšiem. Tiek uzskatīts, ka no viņiem cēlušies Norvēģijas meža kaķi, šīs valsts nacionālais dārgums.

Kaķi piramīdu zemē

Senajā Ēģiptē šos dzīvniekus ieskauj reliģisks gods. Viņiem bija veltīta svētā Bubastis pilsēta, kurā bija daudz kaķu statuju. Un dieviete Basteta, kurai bija sarežģīts un neparedzams raksturs, tika uzskatīta par kaķu aizbildni. Basteta bija sieviešu patronese, auglības dieviete, asistente dzemdībās. Vēl viens dievišķais kaķis piederēja augstākajam dievam Ra un palīdzēja viņam cīnīties ar briesmīgo čūsku Apepu.

Tik spēcīga cieņa pret kaķiem Ēģiptē nebija nejaušība. Galu galā šie dzīvnieki atbrīvo šķūņus no pelēm un čūskām, novēršot bada draudus. Sausajā Ēģiptē kaķi bija īsts dzīvības glābējs. Ir zināms, ka kaķi pirmo reizi tika pieradināti nevis Ēģiptē, bet vairāk austrumu reģionos, taču Ēģipte bija pirmā valsts, kurā šie dzīvnieki ieguva tik lielu popularitāti.

Ebreju leģendas

Ebreji senatnē ar kaķiem nodarbojās reti, tāpēc par tiem ilgu laiku nebija leģendu. Taču sefardiem (Spānijas un Portugāles ebrejiem) ir stāsti, ka Ādama pirmā sieva Lilita pārvērtusies par kaķi. Tas bija briesmonis, kas uzbruka mazuļiem un dzēra viņu asinis.