Vai suņiem ir humora izjūta?

Daudzi īpašnieki domā, vai suņiem ir humora izjūta. Zinātne nesniedz skaidru atbildi uz šo jautājumu. Lai gan mājdzīvnieku novērojumi liecina, ka suņi tomēr saprot jokus un paši prot jokot.

Tam piekrīt, piemēram, Britu Kolumbijas universitātes psiholoģijas profesors Stenlijs Korens, suņu treneris, dzīvnieku uzvedības speciālists un daudzu grāmatu autors.

Kāpēc mēs pieņemam, ka suņiem ir humora izjūta

Stenlijs Korens norāda, ka dažas suņu šķirnes, piemēram, Airedale terjeri vai īru seteri, uzvedas tā, it kā viņi pastāvīgi spēlētu dažādas lomas un izspēlētu smieklīgas palaidnības, kuru mērķis ir citi suņi vai cilvēki. Taču šīs palaidnības var būtiski saindēt stingras kārtības un klusuma piekritēju dzīvi.

Pirmais zinātnieks, kurš norādīja, ka suņiem ir humora izjūta, bija Čārlzs Darvins. Viņš aprakstīja suņus, kas spēlējas ar saimniekiem, un pamanīja, ka dzīvnieki mēdza izspēlēt cilvēkus.

Piemēram, cilvēks met nūju. Suns izliekas, ka šī nūja viņu nemaz neinteresē. Bet, tiklīdz cilvēks pienāk tuvāk, lai to paņemtu, mīlulis paceļas, izrauj nūju tieši no saimnieka deguna apakšas un priecīgi skrien prom.

Vai arī suns nozog saimnieka lietas un pēc tam ar tām steidzas pa māju, ķircinot, ļaujot tām sasniegt rokas stiepiena attālumā un tad izvairīties un bēgt.

Vai arī kāds četrkājainais draugs piezogas no aizmugures, skaļi nosauc “Woof” un tad skatās, kā cilvēks šausmās lec.

Domāju, ka katrs, kuram ir šāds suns, atcerēsies vēl daudz dažādu izklaides iespēju un palaidnību, ko mājdzīvnieki var izdomāt.

Humora izjūta dažādu šķirņu suņiem

Mēs vēl nevaram droši pateikt, vai suņiem ir humora izjūta. Bet, ja velkam paralēli starp humora izjūtu un rotaļīgumu, var teikt, ka dažiem suņiem tā ir ļoti labi attīstīta. Un tajā pašā laikā jūs varat veikt šķirņu vērtējumu ar šo kvalitāti. Piemēram, Airedales nevar dzīvot bez spēles, savukārt Bassets bieži atsakās spēlēt.

Kalifornijas universitātes zinātnieki Lineta Hārta un Bendžamins Hārts sarindoja 56 suņu šķirņu rotaļīgumu. Saraksta augšgalā ir īru seters, ērdeilas terjers, angļu springerspaniels, pūdelis, šeltijs un zelta retrīvers. Uz zemākajiem pakāpieniem atrodas Basets, Sibīrijas haskijs, Aļaskas malamuts, buldogi, kešonds, samojeds, rotveilers, dobermanis un asinssuns. Ranga vidū jūs redzēsiet takšu, veimāriešu, dalmāciešu, kokerspanielu, mopšu, bīglu un kolliju.

Būdama lepna īredeilas terjera īpašniece (ne pirmā un noteikti ne pēdējā), pilnībā apstiprinu, ka rotaļīguma viņiem netrūkst. Un arī spēja apspēlēt citus. Šīs īpašības mani vienmēr iepriecina, taču es labi apzinos, ka ir cilvēki, kurus šāda uzvedība var kaitināt.

Tāpēc, ja nevēlaties būt sava suņa izjokošanas objekts, labāk izvēlēties kādu no šķirnēm, kuras ir mazāk pakļautas “jokiem” un “jokiem”.