Vispārējā un bioķīmiskā asins analīze suņiem: indikatoru atšifrēšana

Asins analīžu veidi suņiem

Suņiem ir daudz veidu testu un asins analīžu, mēs apspriedīsim svarīgākos no tiem: vispārējo klīnisko analīzi (CCA) un bioķīmisko asins analīzi (BC). Pieredzējis klīnicists, salīdzinot anamnēzi un izmeklējumu rezultātus, var noteikt, kuru virzienu diagnozē izvēlēties un kā palīdzēt pacientam.

Vispārīga analīze

Pilnīga asins analīze suņiem parādīs infekcijas pazīmes, iekaisuma procesa intensitāti, anēmiskus stāvokļus un citas novirzes.

Galvenie faktori:

• Hematokrīts (Ht) - sarkano asins šūnu procentuālais daudzums attiecībā pret asins tilpumu. Jo vairāk sarkano asins šūnu asinīs, jo augstāks būs šis rādītājs. Tas ir galvenais anēmijas marķieris. Hematokrīta palielinājumam parasti nav lielas klīniskas nozīmes, savukārt tā samazināšanās ir slikta zīme.

• Hemoglobīns (Hb) – olbaltumvielu komplekss, kas atrodas eritrocītos un saista skābekli. Tāpat kā hematokrītam, tam ir liela nozīme anēmijas diagnostikā. Tās palielināšanās var liecināt par skābekļa deficītu.

• Sarkanās asins šūnas (RBC) – sarkanās asins šūnas ir atbildīgas par skābekļa un citu vielu transportēšanu un ir vislielākā asins šūnu grupa. To skaits cieši korelē ar hemoglobīna indeksu, un tam ir tāda pati klīniskā nozīme.

• Leikocīti (WBC) – baltās asins šūnas ir atbildīgas par imunitāti, cīņu pret infekcijām. Šajā grupā ietilpst vairāki šūnu veidi ar dažādām funkcijām. Dažādu leikocītu formu attiecību savā starpā sauc par leikogrammu, un tai ir liela klīniska nozīme suņiem.

  • Neitrofīli – ir ļoti mobili, spēj iziet cauri audu barjerām, iziet no asinsrites un spēj fagocitozēt (absorbēt) svešķermeņus, piemēram, vīrusus, baktērijas, vienšūņus. Ir 2 neitrofilu grupas. Stab – nenobrieduši neitrofīli, tie tikko iekļuvuši asinsritē. Ja to skaits ir palielināts, organisms asi reaģē uz slimību, savukārt segmentētu (nobriedušu) neitrofilu formu pārsvars liecinās par hronisku slimības gaitu.

  • Eozinofīli – neliela lielu šūnu grupa, kuras galvenais mērķis ir cīņa pret daudzšūnu parazītiem. To palielināšanās gandrīz vienmēr norāda uz parazītu invāziju. Taču to normālais līmenis nenozīmē, ka mājdzīvniekam nav parazītu.

  • Bazofīli – šūnas, kas atbild par alerģisko reakciju un tās uzturēšanu. Suņiem bazofīli palielinās ļoti reti, atšķirībā no cilvēkiem, pat ja ir alerģija.

  • Monocīti – lielas šūnas, kas spēj iziet no asinsrites un iekļūt jebkurā iekaisuma fokusā. Tie ir strutas galvenā sastāvdaļa. Palielinās ar sepsi (baktēriju iekļūšana asinsritē).

  • Limfocīti - atbildīgi par specifisku imunitāti. Saskaroties ar infekciju, viņi “atceras” patogēnu un iemācās ar to cīnīties. To pieaugums liecinās par infekcijas procesu, tie var palielināties arī ar onkoloģiju. Samazinājums runās par imūnsupresiju, kaulu smadzeņu slimībām, vīrusiem.

• Trombocīti – nekodolu šūnas, kuru galvenā funkcija ir asiņošanas apturēšana. Tie vienmēr paaugstināsies ar asins zudumu, kā kompensācijas mehānisms. Tos var samazināt divu iemeslu dēļ: vai nu tie ir pārmērīgi zaudēti (trombotiskas indes, asins zudums, infekcijas), vai arī tie nav pietiekami izveidoti (audzēji, kaulu smadzeņu slimības utt.). Bet bieži tie tiek kļūdaini novērtēti par zemu, ja mēģenē ir izveidojies asins receklis (pētījuma artefakts).

Bioķīmiskā analīze

Suņa asiņu bioķīmija palīdzēs noteikt vai ieteikt atsevišķu orgānu slimības, taču, lai pareizi atšifrētu rezultātus, ir jāsaprot katra rādītāja būtība.

Galvenie faktori:

• Albumīns ir vienkāršs, ūdenī šķīstošs proteīns. Tas ir iesaistīts ļoti daudzos procesos, sākot no šūnu uztura līdz vitamīnu transportēšanai. Tā palielinājumam nav klīniskas nozīmes, savukārt samazinājums var liecināt par nopietnām slimībām ar olbaltumvielu zudumu vai tā metabolisma traucējumiem.

• ALAT (alanīna aminotransferāze) Enzīms, kas atrodams lielākajā daļā ķermeņa šūnu. Tās lielākais daudzums ir atrodams aknu, nieru, sirds un muskuļu muskuļu šūnās. Indikators palielinās ar šo orgānu (īpaši aknu) slimībām. Tas notiek arī pēc traumas (muskuļu bojājuma dēļ) un hemolīzes laikā (sarkano asins šūnu iznīcināšana).

• AST (aspartātaminotransferāze) – enzīms, piemēram, ALAT, kas atrodas aknās, muskuļos, miokardā, nierēs, sarkanajās asins šūnās un zarnu sieniņās. Tās līmenis gandrīz vienmēr korelē ar ALAT līmeni, bet miokardīta gadījumā ASAT līmenis būs augstāks nekā ALAT līmenis, jo AST miokardā atrodas lielākā daudzumā.

• Alfa amilāze – aizkuņģa dziedzerī (PZh) ražots enzīms ogļhidrātu sadalīšanai. Amilāzei kā indikatoram ir maza klīniska nozīme. Tas nonāk asinsritē attiecīgi no divpadsmitpirkstu zarnas, tā palielināšanās var būt saistīta ar zarnu caurlaidības palielināšanos, nevis ar aizkuņģa dziedzera slimībām.

• Bilirubīns ir pigments, kas atrodams žultī. Hepatobiliārās sistēmas slimību palielināšanās. Ar tā palielināšanos gļotādas iegūst raksturīgu ikterisku (ikterisku) nokrāsu.

• GGT (gamma-glutamiltransferāze) – enzīms, kas atrodams aknu, aizkuņģa dziedzera, piena dziedzeru, liesas, zarnu šūnās, bet nav atrodams miokardā un muskuļos. Tā līmeņa paaugstināšanās norāda uz to audu bojājumiem, kuros tas atrodas.

• Glikoze – vienkāršs cukurs, ko izmanto kā enerģijas avotu. Tās daudzuma izmaiņas asinīs galvenokārt norāda uz vielmaiņas stāvokli. Trūkums visbiežāk būs saistīts ar tā nepietiekamu uzņemšanu (izsalkuma laikā) vai zudumu (saindēšanās, narkotikas). Palielinājums norāda uz nopietnām slimībām, piemēram, diabētu, nieru mazspēju utt.

• Kreatinīns ir olbaltumvielu sadalīšanās produkts. Tas izdalās caur nierēm, tādēļ, ja viņu darbs tiek traucēts, tas palielināsies. Tomēr to var palielināt ar dehidratāciju, traumām, bada neievērošanu pirms asins analīzes.

• Urīnviela ir olbaltumvielu sadalīšanās galaprodukts. Urīnviela veidojas aknās un izdalās caur nierēm. Palielinās ar šo orgānu sakāvi. Samazinās aknu mazspēja.

• Sārmainā fosfatāze – enzīms, kas atrodas aknu, nieru, zarnu, aizkuņģa dziedzera, placentas, kaulu šūnās. Žultspūšļa slimību gadījumā sārmainās fosfatāzes līmenis gandrīz vienmēr paaugstinās. Bet to var palielināt arī grūtniecības, enteropātijas, mutes dobuma slimību, augšanas periodā.

Asins parametru normas

Vispārīgā analīzē

Tabula suņu vispārējās asins analīzes rādītāju normu atšifrēšanai

Bioķīmiskajā analīzē

Bioķīmiskās asins analīzes rādītāju normas suņiem

Asins skaitļu novirzes

Vispārīga analīze

Asins analīzes atšifrēšana suņiem

Bioķīmiskā analīze

Bioķīmiskā asins analīzes atšifrēšana suņiem

Kā sagatavot suni procedūrai?

Galvenais noteikums pirms asins analīzes ir izturēt badu.

Pieaugušiem suņiem, kas sver vairāk par 10 kg, badošanās ilgums ir 8-10 stundas.

Mazajiem suņiem pietiek izturēt badu 6-8 stundas, viņi nevar ilgi badoties.

Zīdaiņiem līdz 4 mēnešu vecumam pietiek ar izsalkuma diētu 4-6 stundas.

Ūdeni pirms analīzes nevajadzētu ierobežot.

Kā tiek ņemtas asinis?

Atkarībā no situācijas ārsts var veikt analīzi no priekšējās vai aizmugurējās ekstremitātes vēnas.

Pirmkārt, tiek uzlikts žņaugs. Adatas injekcijas vietu apstrādā ar spirtu, pēc tam asinis savāc mēģenēs.

Procedūra, lai arī nepatīkama, nav ļoti sāpīga. Dzīvnieki, visticamāk, baidās no žņauga, nevis adatas dūriena. Saimnieku uzdevums šajā situācijā ir maksimāli nomierināt mīluli, runāt ar viņu un pašam nebaidīties, ja suns jutīs, ka tev ir bail, viņš būs vēl vairāk nobijies.

Atbildes uz bieži uzdotajiem jautājumiem

Oktobris 6 2021

Atjaunināts: oktobris 7, 2021