ģeofāgs
Geophagus (sp. Geophagus) nāk no Dienvidamerikas. Tie apdzīvo daudzas upju sistēmas ekvatoriālajā un tropiskajā klimatiskajā zonā, kas ietver Amazones un Orinoko upju plašos baseinus. Tie pieder Dienvidamerikas cichlids pārstāvjiem.
Šīs zivju grupas nosaukums norāda uz uztura īpatnībām un atgriežas pie diviem sengrieķu vārdiem: “geo” – zeme un “phagos” – ēst, ņemt ēdienu. Tie barojas apakšā, ar muti savācot daļu smilšainas augsnes un sijājot to, meklējot mazus dibena organismus un augu daļiņas. Tādējādi normālam uzturam akvārija dizainā smilšainas augsnes klātbūtne ir obligāta.
Saturs un uzvedība
Ēšanas veids ietekmēja arī izskatu. Zivīm ir masīvs ķermenis un liela galva ar lielu muti. Vidēji tie sasniedz apmēram 20 cm vai vairāk. Parasti vīriešiem un mātītēm nav acīmredzamu redzamu atšķirību, tām ir līdzīga krāsa un ķermeņa modelis.
Tos uzskata par salīdzinoši viegli kopjamiem, ja tie atrodas ietilpīgā tvertnē (no 500 litriem), kurā tiek radīti piemēroti apstākļi: temperatūras režīms, ūdens hidroķīmiskais sastāvs, slāpekļa cikla produktu bīstamu koncentrāciju trūkums.
Skatā ir skaidra iekšēja hierarhija, ko vada viens vai vairāki
Audzēšana
Sākoties pārošanās sezonai, tēviņš un mātīte veido pagaidu pāri. Abi vecāki sargā sajūgu, līdz parādās mazuļi. No šī brīža tēviņi parasti sāk meklēt jaunu kompanjonu, un mātīte paliek aizsargāt perējumu vēl vairākas nedēļas. Visizplatītākais aizsardzības veids ir mazuļu paslēpšana mutē, no kurienes mazuļi periodiski uzpeld uz barību. Katru reizi brīvās peldēšanas laiks palielinās un noteiktā brīdī mazuļi kļūst patstāvīgi.
Savāc zivis ar filtru
Geofagus altifrons
Ģeofāgs Brokopondo
Ģeofāgs Vainmillers
Ģeofāgu dēmons
Geophagus dichrozoster
Geofāgs Iporanga
Geofāgs rudmatis
Geofāgs Neambi
Geofāgs Pellegrini
Pindara ģeofāgs
Geophagus proximus
Surinamis ģeofāgs
Ģeofāgs Steindachner
Geofaus Jurupara
pērļu cichlids