"Es runāju ar suni..."

Daudzi cilvēki runā ar saviem suņiem kā ar cilvēkiem. Zviedrijā tika veikts pētījums (L. Thorkellson), aptaujājot 4 cilvēkus. 000% no viņiem atzina, ka viņi ne tikai runā ar suņiem, bet uztic viņiem savus visdziļākos noslēpumus. Un 98% nopietni pārrunā problēmas ar mājdzīvniekiem, kurus uzskata par morālām autoritātēm, un šādas sarunas palīdz pieņemt svarīgus lēmumus. Kāpēc mums tik ļoti patīk runāt ar suņiem?

Foto: maxpixel.net

Pirmkārt, suns ir gandrīz ideāls klausītājs. Viņa nepārtrauks jūs, lai pamātu ar roku un noraidoši teiktu: “Kas tas ir? Šeit man ir… ”- vai, nenoklausoties līdz galam, sāc tev gāzt virsū viņu problēmu kaudzi, kuras šobrīd tevi nemaz neinteresē.

Otrkārt, suns sniedz mums beznosacījumu pieņemšanu, tas ir, tas nekritizē un neapšauba mūsu viedokli. Viņai cilvēks, kuru viņa mīl, ir ideāls visos veidos, neatkarīgi no tā. Viņi mūs mīl visādā ziņā: bagātus un nabagus, slimus un veselus, skaistus un ne tik…

Treškārt, saskarsmē ar suni gan dzīvnieks, gan cilvēks ražo pieķeršanās hormonu – oksitocīnu, kas palīdz mums baudīt dzīvi un justies pašpārliecinātākiem un laimīgākiem.

Foto: maxpixel.net

Daži cilvēki kautrējas atzīties, ka runā ar suņiem, uzskatot to par stulbuma pazīmi. Taču, gluži pretēji, ir pierādīts, ka cilvēkiem, kuri runā ar dzīvniekiem, ir augstāks intelekta līmenis. 

Suņi ir pilnībā atkarīgi no mums. Bet mēs arī esam atkarīgi no viņiem. Tie mūs uzmundrina, iedvesmo pašapziņu, palīdz saglabāt veselību un padara mūs laimīgākus. Tad kāpēc gan nerunāt ar viņiem no sirds uz sirdi?

Vai tu runā ar suni?