Intervija ar FKSR sporta zirgu audzēšanas komitejas priekšsēdētāju Natāliju Gorskaju

Prokoni: Lūdzu, pastāstiet mums par ideju par Brood Trial jaunzirgiem. Vai Krievijā tās tiek rīkotas jau trīs gadus?

Natālija Gorskaja: Peru un jaunzirgu pārbaude ir pasaules prakse, tā darbojas visā pasaulē jau vairākus gadu desmitus. Kas ir šie pasākumi un kāpēc tie ir nepieciešami? Tas ir, pirmkārt, topošo un esošo tēvu novērtējums pēc sportiskām īpašībām un pēcnācēju kvalitātes. Bez tā nevar attīstīties selekcija zirgkopībā. Ja rikšotāju zirgkopībā audzēšanā tiek izmantoti tie zirgi, kuriem ir laba veiklība, tad sporta zirgu audzēšanā sacensībās ir nozīme snieguma rezultātiem. Bet, ja rikšotāji un tīrasiņu zirgi savas spējas parāda divu vai trīs gadu vecumā, tad konkūrā un iejādes zirgi labākos rezultātus uzrāda aptuveni desmit gadu vecumā. Skaidrs, ka neviens zirgaudzētājs nevar tik ilgi gaidīt, jo tas ir ļoti ilgi un ne vienmēr ekonomiski pamatoti. Tāpēc, uzdevums ir pēc iespējas agrāk noteikt zirga iespējamās tieksmes, kas tiks izmantots audzēšanā, un izvērtēt, vai jau aktīvs ērzelis – jāšanas sporta spējīgu bērnu ražotājs. Attiecīgi šādos pasākumos mēs šīs tieksmes novērtējam. Kustību kvalitāte, lēkšanas stils un temperaments lēciena laikā, kā arī tādi momenti kā mijiedarbība ar cilvēku, reakcija uz jaunu vidi, jo zirgi nāk no zirgaudzētavām no fermām, kur dažkārt nav pat arēnas. Un tas, kā šis zirgs reaģē uz situāciju, nākotnē ļauj saprast un iztēloties, kā tas uzvedīsies sacensību laikā. Prakse ir globāla, neko jaunu neizdomājām, mūsu valstī arī bija testēšanas sistēma, vienkārši šodien vērtēšanas metodika ir novecojusi, jo tā tika izstrādāta 70.gadu beigās un 80.gados, kad bija pavisam cita veida zirgi. Tagad ir mainījies veids, tāpēc jāmaina kritēriji, jāmaina prasības. Šodienas formātu ņemam pēc mūsu Lietuvas, Vācijas kolēģu parauga.

Prokoni: Vai visi šie pasākumi, ko rīkojat dažādos reģionos, ir apvienoti vienā sistēmā, vai arī tie joprojām ir atsevišķi mazuļi?

Natālija Gorskaja: Lai gan tie ir atsevišķi notikumi. Tās notiek Krievijas Jātnieku federācijas Sporta zirgu audzēšanas komitejas paspārnē, kas izveidota pirms diviem gadiem, lai apvienotu zirgaudzētājus un sportistus, jo sportisti ir galvenie zirgu audzēšanas produktu patērētāji un klienti. Ja audzētājs nezina, kāds produkts ir vajadzīgs, kāds produkts ir moderns, šodien pieprasīts, viņš nevarēs būt konkurētspējīgs, nespēs ražot jātniekiem nepieciešamos zirgus un maksās labu naudu. Tāpēc mēs sadarbojamies ar audzētājiem, kuri ir orientēti uz moderna sporta zirga ražošanu. Ir daudz audzētāju, kas ražo zirgus pastaigai, hobija klasei. Neviens nevienu nespiež, bet mēs esam orientēti uz tiem, kas vēlas nodrošināt augstas kvalitātes produktus elites sportam. Šodien mēs redzam, ka mums pievienojas tādi lielākie ražotāji kā Kirova zirgaudzētava, Zirgaudzētava viņiem. Pirmā kavalērijas armija, Grand Duke zirgaudzētava, Yermak zirgaudzētava, Veronika Grabovskaya zirgaudzētava, Kartsevo. Šogad rīkojām pasākumus gandrīz visos federālajos apgabalos, kur ir sporta zirgu audzēšana: Ziemeļrietumu, Dienvidu, Centrālajā, Volgas un Sibīrijas federālajos apgabalos. Lai gan nevarētu teikt, ka vēlāk viņus vieno kāda ideja, protams, mēs vēlētos redzēt federālajos apgabalos labākos zirgus atlasītus Viskrievijas turnīrā, piemēram, Krievijas čempionātā jaunzirgiem, kur pulcēsies valsts labākie jaunzirgi. Skaidrs, ka mums ir milzīga valsts un ir diezgan grūti atvest zirgus, piemēram, no Sibīrijas. Un tur mēs redzējām patiešām labus zirgus iejādei un ļoti labi apmācītus. Galu galā problēma ir ne tikai laba zirga izaudzināšanā, bet arī tā pienācīgā sagatavošanā un izrādē.

Proconi: Kāda vēl nozīme šiem notikumiem, ja neskaita to, ka tie atklāj atlases nepilnības?

Natālija Gorskaja: Šīs aktivitātes ir ļoti daudzpusīgas. Pirmkārt, tā ir iespēja satikt audzētājus. Viņi var salīdzināt savus produktus klātienē. Jo, kad tu sēdi savā rūpnīcā, tev šķiet, ka ar tevi viss ir kārtībā un viss ir brīnišķīgi. Bet tikai salīdzinot savus zirgus ar citiem var saprast, ka kaut kas nav kārtībā, ka ir kaut kas labāks. Vēl viens svarīgs punkts ir iespēja apmainīties ar informāciju starp audzētājiem. Un, protams, šī ir platforma zirgu pārdošanai. Ir izveidoti katalogi, ienāk potenciālie pircēji, notiek raidījums ar Maxima staļļa atbalstu. Ļoti labi, ka ir tādas iespējas un interese no uzņēmumu puses.

Proconi: Kā, jūsuprāt, šīs aktivitātes varētu vēl vairāk uzlabot? Acīmredzot tas joprojām nav ideāls. Ko var ienest organizācijai?

Natālija Gorskaja: Jā, protams, es un ne tikai es gribu vairāk sacensību jaunzirgiem. Gribētos vairāk sacensību jaunzirgiem 3,5 – 4,5 gadus veciem speciāli stilam, kas parādīs pareizu zirga sagatavotību. Tas šobrīd ir ļoti svarīgi.

Proconi: Pastāstiet, lūdzu, par šo konkrēto notikumu CSC “Zelta zirgs”. Kā viss noritēja un tika organizēts? Vai bija kādas grūtības?

Natālija Gorskaja: Uzskatu, ka šis notikums, lai cik nožēlojami tagad skanētu mani vārdi, ir milzīgs solis mājas zirgkopības attīstībā. Krievijas dienvidi ir vieta, kur atrodas liels skaits zirgaudzētavu un zirgaudzētavu. Tas ir Rostovas apgabals, Krasnodaras apgabals, Krima. Un skaidrs, ka vest zirgus uz Maskavu ir tālu un dārgi. KSK “Zelta zirgs” ir unikāla vieta, tā atrodas novada vidienē. Ir lieliska infrastruktūra, lieliska arēna, ļoti labi apstākļi. Domāju, ka tas dos impulsu zirgkopības attīstībai civilizētā virzienā. Cilvēki, kas šeit ierodas, patiešām iemācās kaut ko jaunu. Daudzi no viņiem cenšas to saprast un pieņemt. Ne visu, bet pakāpeniski. Ļoti labi, ka tādas bāzes pastāv un tajās notiek absolūti nekomerciāli pasākumi. Tā ir patriotisma un atbildības izpausme. Sportisti ir gatavi iegādāties labu zirgu Krievijā, taču viņi vēlas, lai šis zirgs būtu moderns un dotu viņiem iespēju sacensties visaugstākajā līmenī. Un tieši tā mēs strādājam. Strādājam ar visām šķirnēm: budjonnovskajas, traķenes, krievu jāšanas, pusšķirnes vācu šķirnēm. Mēs cenšamies, lai mūsu valstī piedzimtu visu šķirņu zirgi, lai mūsu audzētāji būtu nodrošināti ar darbu, lai nozare attīstītos, jo tas ietver veselu pieprasījumu pēc profesijām. Tas, cita starpā, rada darba vietas reģionos lauksaimniecības jomā.

Pateicamies Natālijai Gorskajai par interesanto interviju! 🙂