Kalita jeb papagailis ir mūks

Fotoattēlā: Kalita jeb mūks papagailis (Myiopsitta monachus)

Izskats

Kalita jeb mūku papagailis ir vidējs papagailis, kura ķermeņa garums ir aptuveni 29 cm un svars līdz 140 gramiem. Aste ir gara, knābis un ķepas ir spēcīgas. Apspalvojuma krāsa abiem dzimumiem ir vienāda – pamatkrāsa ir zaļa. Piere, kakls, krūtis un vēders ir pelēki. Uz krūtīm ir tikko pamanāmas šķērseniskas svītras. Spārniem ir olīvu nokrāsa, lidojuma spalvas ir zilas. Zemaste olīvdzeltens. Astes spalvas ir zaļas. Knābis ir miesas krāsā. Ķepas ir pelēkas. Acis ir brūnas. Sugai ir 3 pasugas, kas atšķiras viena no otras ar krāsu elementiem un biotopu. Dzīves ilgums ar pienācīgu aprūpi ir aptuveni 25 gadi. 

Biotops un dzīve dabā

Kalitu suga jeb mūku papagailis dzīvo Argentīnas ziemeļos, Paragvajā, Urugvajā un Brazīlijas dienvidos. Turklāt mūki ir izveidojuši introducētas populācijas ASV (Alabamā, Konektikutā, Delavērā, Floridā, Ilinoisā, Luiziānā, Ņujorkā, Ņūdžersijā, Oregonā, Rodailendā, Teksasā un Puertoriko), Bedfordšīrā un Alfretonā, Lielbritānijā, Nīderlande, Francija, Itālija, Beļģija, Spānija un Kanāriju salas. Viņi ļoti labi pielāgojas ne tikai pilsētām, bet pat aukstam klimatam un spēj pārziemot Eiropā. Savā dabiskajā izplatības areālā sastopams sausās mežainās vietās, savannās, apmeklē lauksaimniecības zemes un pilsētas. Tas dzīvo augstumā līdz 1000 m virs jūras līmeņa. Viņi barojas ar dažādām sēklām, gan savvaļas, gan lauksaimniecības. Uzturā ir arī augļi, dārzeņi, ogas, kaktusu dzinumi un dažādi citi augļi. Turklāt tiek apēsti dažu kukaiņu kāpuri. Viņi barojas ar zemi un kokiem. Parasti tie dzīvo 30-50 putnu saimēs. Ārpus vairošanās sezonas tie var iemaldīties milzīgos ganāmpulkos līdz pat 200–500 īpatņu. Bieži vien baros kopā ar citām putnu sugām (baložiem).

Pavairošana

Ligzdošanas sezona ir oktobris-decembris. Šī suga ir unikāla ar to, ka tā ir vienīgā no visas kārtas, kas veido īstas ligzdas. Mūki parasti ligzdo koloniāli. Parasti vairāki pāri veido vienu lielu ligzdu ar daudzām ieejām. Dažreiz šādas ligzdas var sasniegt nelielas automašīnas izmērus. Putni ligzdu veidošanai izmanto koku zarus. Ārēji ligzda atgādina varenes ligzdu, taču daudzkārt lielāka. Bieži vien šajās ligzdās dzīvo citu sugu putni, kā arī daži zīdītāji. Ligzdas veidošana aizņem diezgan ilgu laiku, dažreiz pat vairākus mēnešus. Bieži ligzdas izmanto gulēšanai aukstajā sezonā. Parasti ligzdas izmanto vairākus gadus pēc kārtas. Tēviņš un mātīte aktīvi pārojas pēc uzbūvēšanas, tad mātīte izdēj 5-7 olas un inkubē tās 23-24 dienas. Cāļi ligzdu atstāj 6-7 nedēļu vecumā. Parasti kādu laiku jaunie putni uzturas vecāku tuvumā, un viņi tos papildina vairākas nedēļas.  

Kalitas jeb mūka papagaiļa uzturēšana un kopšana

Šie papagaiļi ir diezgan nepretenciozi turēšanai mājās. Tomēr jāpatur prātā, ka ne katram putnu mīļotājam var patikt viņu balss. Viņi kliedz diezgan skaļi, bieži un caururbjoši. Viņiem ir diezgan spēcīgs knābis, tāpēc būrim vai voljēram jābūt labi aizslēgtam. Šie putni viegli izgrauzīs caur plānu sietu, kā arī būra koka pamatni. Viņu knābis spēj sasniegt arī citus koka priekšmetus ārpus būra. Spēja atdarināt mūku runu ir diezgan iespaidīga. Viņi ir ļoti gudri, spējīgi mācīties un diezgan viegli pieradināti un ilgi dzīvo. Izaudzētas vairākas krāsu mutācijas – zila, pelēka, balta, dzeltena. Mūki, kad tiek radīti apstākļi, labi vairojas nebrīvē. Pēc būtības šie putni ir koloniāli, tāpēc ātri atrod kopīgu valodu ar citiem papagaiļiem, taču dažkārt var būt agresīvi pret mazākiem pārstāvjiem, it īpaši, ja tie iejaucas savās mājās. Spēcīgi plaši būri ir piemēroti mūku turēšanai. Labākā izvēle būtu voljērs. Būrī jābūt stiprām laktām ar pareiza diametra mizu, peldkostīmu, rotaļlietām. Šiem putniem ļoti patīk kāpt, spēlēties, tāpēc stends būs lielisks veids, kā izklaidēt šos papagaiļus. Putni mīl un prasa garas pastaigas, ar mazkustīgu dzīvesveidu tiem ir nosliece uz lieko svaru.

Kalitas jeb mūka papagaiļa barošana

Diētas veidošanai nepieciešams izmantot graudu maisījumu vidējiem papagaiļiem, kurā būs dažāda veida prosa, kanārijas sēklas, ierobežotā daudzumā saulespuķu sēklas, auzas, griķi un saflora. Graudu maisījumu var aizstāt ar speciālu granulētu barību, pie kuras putns jāpieradina pakāpeniski. Ikdienā uzturā jābūt zaļajiem ēdieniem – dažāda veida salātiem, mangoldiem, pienenēm, mežu utis un citiem augiem. No augļiem piedāvājiet ābolu, bumbieri, citrusaugļus, kaktusa augļus, vīnogas, banānus. No dārzeņiem – burkāni, kukurūza, pupiņas un zaļie zirnīši. Diedzētas sēklas un ogas ir labi ēst. Riekstus mūkiem var piedāvāt tikai kā cienastu. Zaru barībai pastāvīgi jābūt būrī. Būrī jābūt kalcija un minerālvielu avotiem – sēpijai, minerālu maisījumam, krītam, māliem.

Audzēšana

Neskatoties uz to, ka mūki ligzdas veido dabā, mājās tie labi vairojas īpašās ligzdošanas mājās. Izmēram jābūt 60x60x120 cm. Tas jāuzstāda pēc pienācīgas putnu sagatavošanas. Lai atlasītu pāri, varat izmantot DNS testu, lai noteiktu dzimumu vai novērotu putnu uzvedību. Parasti mātītes ir mazākas nekā tēviņi. Putni nedrīkst būt radinieki, tiem jābūt aktīviem un veseliem. Manuālie putni slikti vairojas, jo uztver cilvēku kā savu partneri. Gaismas stundas jāpalielina līdz 14 stundām, uzturam jābūt ļoti daudzveidīgam, jāiekļauj arī dzīvnieku barība un vairāk diedzētu sēklu. Nebrīvē tēviņi kopā ar mātīti var piedalīties mūra inkubācijā. Pēc tam, kad kalitas jeb mūkpapagaila cāļi pamet ligzdu, vecāki kādu laiku pieskatīs un baros savus pēcnācējus, līdz tie būs pilnīgi patstāvīgi.