2012. gadā nomira mans persiešu kaķis – viņai bija 14 gadi. Un es nolēmu vairs nepieķerties dzīvniekiem (to ir ļoti grūti zaudēt). Viņa skumst divus gadus. Šajā laikā viņa aizgāja pensijā, audzināja mazdēlu… un gribēja suni. Meklēju internetā gadu (deva sludinājumus). Un tā Odnoklassniki es ieraudzīju fotoattēlu no viena no saviem draugiem no grupas Bezpajumtnieki un pazudu… un tagad es raudu…
No pēdējo gadu augstuma es tagad zinu, kas ir mīlestība no pirmā acu skatiena. Man bija bail, ka nevarēšu to pacelt. Rakstīju komentāros zem bildes, man atbildēja, piezvanīja, un pēc 50 minūtēm manā mājā ar vārdu Musja apmetās laime – mīlestība izrādījās abpusēja. Visu laiku esam kopā, daudz staigājam (dzīvojam zaļā zonā ar dīķiem) – ir kur apgriezties. Musja izrādījās ļoti aktīvs mednieks. Es viņai iemācīju komandas (elementāri), mēs varam staigāt bez pavadas. 7 mēnešu laikā no šādām pastaigām zaudēju 16 kg. Mēs staigājam jebkuros laikapstākļos – tāpēc Musjai ir drēbju skapis. Nopirku pāris lietas, un tad sāku šūt pati. Bez viltus pieticības – Musja pie mums ir vismodernākā (mīl komplimentus). Plānos vairāki ziemas aitādas mēteļi un džinsa audums vasarai. 29. novembrī apritēja pusotrs gads mūsu kopdzīves – tie paskrēja vienā mirklī. Es sapratu, ka gandrīz 62 savas dzīves gadus es biju patiesi laimīga un pilnīgā harmonijā ar sevi ar savu mīļoto Musju. Jaunībā man bija suņi – klubu, modīgi (tajā laikā), un man likās, ka tie bija labākie... Bet, Musja, dvēsele, kas cieta, tik pateicīga, tik maiga, tik mīļa... Kad es izeju no mājas (vienalga uz 15 minūtēm vai 3 stundām), viņš mani sveicina tā, it kā es būtu devies karā... noskūpsta mani, čības pie durvīm - "paldies Dievam, esmu atgriezies." Suņu mīļotāju vidū bija daudz paziņu. Ir arī no patversmēm, atradušie. Musja selektīvi draudzējas (nepatīk agresīvi suņi). Viņš patronizē mazos, kaut kur pat ir greizsirdīgs. Viņam nepatīk, ja pastaigājas vairāk par 3 suņiem – te var teikt: “Ugunsputni baros nelido” – tie vienmēr virzās uz sāniem. Mēs saprotam viens otru no pusčukstiem un esam laimīgi kopā! Es domāju, ka suns, kurš piedzīvojis aukstumu un izsalkumu, kļūs par labāko draugu, visnodevīgāko radījumu. Nav brīnums, ka kāds slavens cilvēks teica: "Jo vairāk es iepazīstu cilvēkus, jo vairāk es mīlu suņus."