Dažādu slimību simptomi suņiem

Bieži vien slimība izpaužas ar vairākiem simptomiem vienlaikus. Piemēram, suņu mēri parasti pavada drudzis, vemšana, caureja un izdalījumi no deguna un acīm. Vēlākā slimības stadijā var parādīties krampji un tiki, kas parasti ir saistīti ar nervu sistēmas bojājumiem, ko izraisa mēra vīruss.

Vispārēji un specifiski simptomi

Simptomi ir vispārīgi un specifiski. Kopējie simptomi ir simptomi, kas rodas gandrīz visās slimībās. Piemēram, vemšanu un caureju var novērot pie vīrusu infekcijām, saindēšanās gadījumā, pārkāpjot diētu (pārtikas stress), kā medikamentu blaknes, pie helmintu infekcijas u.c.

Īpaši simptomi ir retāk sastopami un parasti ir saistīti ar noteiktu slimību vai slimību grupu. Labs piemērs ir urīna krāsas maiņa līdz gandrīz melnai sunim ar piroplazmozi, kas saistīta ar sarkano asins šūnu aktīvu iznīcināšanu babēzijas infekcijas rezultātā.

Paaugstinātas slāpes un palielināts urīna daudzums ir specifiskāks simptoms, kas raksturīgs cukura diabētam, hroniskai nieru mazspējai un dzemdes iekaisumam, savukārt simptoms ir vienāds, taču šīs parādības mehānismi ir pilnīgi atšķirīgi.

Dažreiz slimības norit netipiski, tad var nebūt pat tai raksturīgo simptomu.

Akūti un hroniski simptomi

Simptomi var būt akūti vai hroniski. Piemēram, caureja var sākties pēkšņi un pēkšņi – ar vīrusu infekciju, vai arī reizi nedēļā 3-4 mēnešus – ar resnās zarnas slimībām. Suns var pēkšņi sākt klibot pēc sastiepuma vai savainojuma, vai klibot tikai no rīta, uzreiz pēc pamošanās, kas ir raksturīgi artrītam. Arī klibums var būt izteikts, vai arī tas var būt gandrīz nemanāms vai parādīties tikai pēc slodzes.

Smalki simptomi

Simptomi var būt gandrīz nemanāmi. Piemēram, mēreni izdalījumi no cilpas (mātītes vulvas) ar piometru (dzemdes iekaisumu) saimniekam var nebūt acīmredzami, jo suns tiks regulāri laizīts, turklāt šo simptomu var sajaukt arī ar normālas estrus izpausmēm.

Pūkainiem suņiem, piemēram, kollijiem vai haskijiem, ķermeņa svara izmaiņas parasti nav tik acīmredzamas kā gludspalvainām šķirnēm, piemēram, dobermaniem vai bokseriem.

Suņa nevēlēšanos skriet pastaigā var saistīt ar vecumu vai karstumu, savukārt tas var būt pirmais sirds slimības simptoms.

Dažus simptomus nevar atklāt ar vienkāršu pārbaudi un novērojumiem. Piemēram, sirds trokšņus var dzirdēt tikai ar stetoskopu, un novirzes urīna un asins analīzēs var noteikt tikai ar laboratorijas aprīkojumu, lai gan tie būs arī slimību simptomi.

Tāpēc ir ļoti svarīgi regulāri uzraudzīt suņa stāvokli un pievērst uzmanību mazākajām izmaiņām, pat tām, kas šķiet nenozīmīgas. Un, protams, regulāri jāapmeklē veterinārā klīnika profilaktiskajām pārbaudēm, un to vēlams darīt katru gadu.

Raksts nav aicinājums uz darbību!

Detalizētākai problēmas izpētei iesakām sazināties ar speciālistu.

Jautājiet veterinārārstam