Bruņurupuču kopšana un higiēna.

Daudzus bruņurupuču īpašniekus satrauc jautājums par to, kā mazgāt un notīrīt bruņurupuci, nogriezt nagus un kā tas tiek darīts.

Protams, ir jārūpējas par bruņurupuču higiēnu, un šajā rakstā mēs jums pastāstīsim par mājdzīvnieka kopšanas pamatnoteikumiem un metodēm.

Sauszemes bruņurupučus ievieto seklā dīķī terārijā vai peld vismaz reizi nedēļā. Vannā vai baseinā jābūt apmēram pusei čaumalas, lai bruņurupucis mierīgi turētu galvu virs virsmas. Ūdens temperatūra jāuztur 32–34 grādu robežās. Tā kā bruņurupuči mēdz dzert vannošanās sākumā, tad ūdenim nav vēlams pievienot nekādas zāles un, ja ārstēšana to prasa, tad vispirms ieliek tīrā ūdenī, ļauj padzerties un tikai tad liek vannā ar zāles. Arī bruņurupučiem patīk iet uz tualeti ūdenī, ja šī ir stacionāra vanna terārijā, tad ūdens būs jāmaina katru dienu.

Labāk nelietot nekādus mazgāšanas līdzekļus un vēl jo vairāk cietas veļas lupatas un otas. Ja ir netīrumi, tos var nomazgāt ar bērnu ziepēm un mīkstu sūkli. Ir svarīgi nodrošināt, lai ziepes mazgāšanas laikā neiekļūtu jūsu mājdzīvnieka acīs un degunā. Peldēšanās var ilgt 30-60 minūtes, ar to pilnīgi pietiek. Pēc ūdens procedūrām bruņurupuci noslaukām ar dvieli vai papīra salvetēm un noliekam terārijā zem lampas, lai nesaaukstētu. Jaunos bruņurupučus un tropos dabā dzīvojošos bruņurupučus labāk peldēt biežāk (trīs reizes nedēļā). Neatstājiet bruņurupuci tieši zem ūdens straumes no krāna, ļoti bieži ūdens temperatūra krasi mainās, no krāna var izplūst karsts ūdens, kas radīs smagus apdegumus.

Ūdens bruņurupučus, ja terārijs tiek uzturēts tīrs, parasti nav nepieciešams mazgāt un mazgāt. Atkal, ja jums ir jānomazgā visi netīrumi, izmantojiet bērnu vai veļas ziepes un sūkli, izvairoties no ziepju iekļūšanas acīs un degunā.

Bieži vien ūdens bruņurupučiem uz čaumalas veidojas aplikums aļģu vai sāls nogulumu dēļ pie lielas ūdens cietības. Profilaksei nepieciešams biežāk mainīt ūdeni, uzstādīt labu filtru, virzīt gaismu (apkures un ultravioletās spuldzes) stingri uz salu, ieliet akvārijā mīkstāku ūdeni. Ja plāksne ir nenozīmīga, tad, kā likums, tā nav kaitīga bruņurupucim. Bet, ja bojājumi ir plaši, tie var izraisīt pārmērīgu mēšanu, eroziju (augšējā slāņa koroziju) un baktēriju un sēnīšu infekcijas pievienošanos. Pret aļģu aplikumu labi der Lugola šķīdums, pret sāls nogulsnēm – citronu sula. Mēs vēlreiz uzsveram, ka šādas procedūras var veikt reizēm, tikai tad, kad tas ir absolūti nepieciešams.

Stingri aizliegts gan ūdens, gan sauszemes bruņurupuču čaumalu un ādu eļļot ar taukainām vielām (t.sk. vitamīnu preparātiem, eļļām!). Tie nosprosto poras, tajās attīstās baktērijas un sēnīšu infekcija, vitamīnu preparātus ir viegli pārdozēt, kas novedīs pie hipervitaminozes, intoksikācijas.

Kaušana bruņurupučiem notiek parasti. Ūdenī gandrīz nemanāmi plūst pie saimnieka (reizēm var redzēt nolobītus vairogus). Ja bruņurupucis pastāvīgi ir pārklāts ar sava veida zirnekļu tīklu vai ilgstoši ir bijis molēšanas stāvoklī, tam ir nieze un ādas apsārtums, tad, visticamāk, viņam attīstās sēnīšu infekcija, dzīvnieks ir jāārstē. Jūsu bruņurupucim tiks nozīmētas vitamīnu kompleksa injekcijas un smērēšanās uz bojājumiem.

Sauszemes bruņurupučiem ir manāma kausēšana, īpaši āda. Ja novērojat kausēšanas, apsārtuma, apvalka mīkstināšanas, vairogu atslāņošanās pārkāpumus, labāk ir pārbaudīt klīnikā, vai bruņurupucim ir bakteriāls vai sēnīšu dermatīts.

Vēl viens kopšanas jautājums – vai man ir jāapgriež bruņurupuča nagi un knābis? Šis jautājums ir aktuāls sauszemes bruņurupučiem; ūdens bruņurupučiem šādas procedūras parasti nav vajadzīgas. Turklāt jāatceras, ka daudzu ūdens sugu tēviņiem (piemēram, sarkanausu slīdņiem), sākoties pubertātei, uz priekšējām ķepām aug ļoti gari nagi. Dabā tie kalpo mātītes noturēšanai, taču, pat turot nebrīvē, šādiem nagiem nav nepieciešama cirpšana.

Patiešām, sauszemes bruņurupučiem nagi un knābis bieži aug pārāk spēcīgi, kas neļauj tiem staigāt un pat ēst. Visbiežāk tas notiek, ja barībā ir minerālvielu un vitamīnu trūkums, turklāt mēs parasti barojam ar mīkstu lapotni un dārzeņiem, kas neveicina knābja izdzīšanu, un augsne ļoti atšķiras no dabiskās, ko bruņurupucis raka dienām ilgi un maļ nost nagus.

Nagus var apgriezt ar mazām atbilstoša izmēra mājdzīvnieku grieznēm. Nogriežam, cenšoties neaiztikt asinsvadu (tas bieži parādās caur nagu, pat tumši nagi, kur iet trauks, izskatās tumšāki). Pat ja pieskārāties traukam un sāka plūst asinis, jums nevajadzētu uztraukties, kauterējiet ar peroksīdu vai sausu kālija permanganātu un kādu laiku nospiediet ar marles salveti. Dažreiz šādas asiņošanas apturēšana var aizņemt ilgu laiku, galvenais ir nekrist panikā.

Knābis tiek apgriezts ar stiepļu griezējiem, nolaužot ataugušo ragu, savukārt svarīgi ir neaiztikt dzīvos audus, nesabojāt žokli. Ja jums nav pietiekami daudz zināšanu un prasmju šai procedūrai, ļaujiet speciālistam to parādīt pirmo reizi.

Tas, iespējams, ir viss, ko no jums prasīs bruņurupuča higiēna. Ir svarīgi uzturēt terāriju vai akvaterāriju tīru, pareizi kopt un barot, tad bruņurupucis būs tīrs, kārtīgs un vesels.