Mēs palīdzam tiem, kurus citi ir pametuši

• Kā sākās patversmes “Timoška” vēsture?

– Patversmes “Timoška” vēsture aizsākās pirms vairāk nekā 15 gadiem ar pirmo izglābto dzīvību. Tad es atradu notriektu suni ceļa malā. Man par pārsteigumu vairākās veterinārās klīnikās mums tika atteikta palīdzība. Neviens negribēja jaukties ar kurtu. Tā mēs satikām Tatjanu (tagad patversmes Timoshka līdzdibinātāju), vienīgo veterinārārsti, kura piekrita palīdzēt un nolika nelaimīgo dzīvnieku uz kājām.

Izglābto dzīvnieku kļuva arvien vairāk, un kļuva neracionāli novietot tos īslaicīgai pārmērīgai iedarbībai. Mēs domājām par savas patversmes izveidi.

Šo gadu laikā esam kopā daudz pārdzīvojuši un kļuvuši par īstu ģimeni. Patversmes “Timoška” dēļ simtiem izglābti un piesaistīti dzīvnieku ģimenēm.

• Kā dzīvnieki nokļūst patversmē?

– Jau pašā ceļojuma sākumā nolēmām, ka palīdzēsim smagi ievainotiem dzīvniekiem. Tie, kurus citi atraida. Kam neviens cits nevar palīdzēt. Visbiežāk tie ir dzīvnieki – ceļu satiksmes negadījumos vai cilvēku vardarbības upuri, vēža slimnieki un mugurkaula invalīdi. Par šādiem cilvēkiem viņi saka: "Ir vieglāk iemidzināt!". Bet mēs domājam citādi. 

Ikvienam ir jābūt iespējai saņemt palīdzību un dzīvību. Ja ir kaut neskaidra cerība uz panākumu, mēs cīnīsimies

Visbiežāk dzīvnieki pie mums nonāk tieši no ceļmalas, kur tos atrod gādīgi cilvēki. Gadās, ka paši saimnieki noteiktā dzīves posmā savus mīluļus vienkārši pamet un aukstumā piesien pie patversmes vārtiem. Arvien biežāk sadarbojamies ar brīvprātīgajiem no citām Krievijas pilsētām, kur veterinārās aprūpes līmenis ir tik zemā līmenī, ka pat neliela trauma var maksāt dzīvniekam dzīvību.

• Vai kāds var nodot mājdzīvnieku patversmei? Vai patversmei ir jāpieņem dzīvnieki no sabiedrības?

“Mūsu bieži vēršas ar lūgumu nogādāt dzīvnieku patversmē. Bet mēs esam privāta patversme, kas pastāv tikai uz mūsu pašu līdzekļiem un gādīgu cilvēku ziedojumiem. Mums nav jāpieņem dzīvnieki no sabiedrības. Mums ir visas tiesības atteikties. Mūsu resursi ir stipri ierobežoti. 

Mēs palīdzam dzīvniekiem uz dzīvības un nāves robežas. Tādas, par kurām neviens nerūp.

Mēs reti uzņemam veselīgus dzīvniekus, kucēnus un kaķēnus, piedāvājot alternatīvas aprūpes iespējas, piemēram, meklējot pagaidu audžumājas.

• Cik palātu šobrīd atrodas patversmes paspārnē?

– Šobrīd patversmē pastāvīgi dzīvo 93 suņi un 7 kaķi. Aprūpējam arī 5 suņus ar mugurkaula invaliditāti. Katrs no viņiem lieliski apguva kustību īpašā ratiņkrēslā un vada diezgan aktīvu dzīvesveidu.

Ir arī neparasti viesi, piemēram, kaza Borja. Pirms dažiem gadiem mēs viņu izglābām no zoodārza. Dzīvnieks bija tik nožēlojamā stāvoklī, ka gandrīz nevarēja noturēties kājās. Pārnadžu apstrādei vien vajadzēja vairāk nekā 4 stundas. Borja bija hroniski nepietiekams uzturs un ēda atkritumus.

Palīdzam šinšillām, ežiem, degu vāverēm, kāmjiem, pīlēm. Kādi tikai brīnišķīgi dzīvnieki netiek izmesti uz ielas! Mums nav atšķirības pēc šķirnes vai vērtības.

• Kurš rūpējas par mājdzīvniekiem? Cik brīvprātīgo ir patversmē? Cik bieži viņi apmeklē patversmi?

– Mums ir ļoti paveicies ar patversmes pastāvīgajiem darbiniekiem. Mūsu komandā ir divi brīnišķīgi darbinieki, kuri pastāvīgi dzīvo patversmes teritorijā. Viņiem ir nepieciešamās veterinārās iemaņas un viņi var sniegt neatliekamo pirmo palīdzību dzīvniekiem. Bet vēl svarīgāk ir tas, ka viņi patiesi mīl un rūpējas par katru mūsu zirgaste, ļoti detalizēti zina ēdienu un spēļu izvēles un cenšas nodrošināt viņiem vislabāko aprūpi. Bieži pat vairāk nekā nepieciešams.

Mums ir pastāvīgo brīvprātīgo grupa. Visbiežāk mums nepieciešama palīdzība ar transportu, lai transportētu ievainotus dzīvniekus. Nav iespējams paredzēt, kad atskanēs jauns zvans ar lūgumu pēc palīdzības. Mēs vienmēr priecājamies iegūt jaunus draugus un nekad neatsakām palīdzību.

• Kā tiek iekārtoti voljēri? Cik bieži būri tiek tīrīti?

“Jau no paša sākuma izlēmām, ka mūsu patversme būs īpaša, ka tā atšķirsies no pārējām. Mēs apzināti atteicāmies no garajām šauru nožogojuma rindām par labu plašām mājām ar atsevišķiem gājējiem.

Mūsu palātas dzīvo divatā, reti trīs vienā novietnē. Izvēlamies pārus atbilstoši dzīvnieku raksturam un temperamentam. Pats voljērs ir atsevišķa māja ar nelielu nožogotu teritoriju. Mājdzīvniekiem vienmēr ir iespēja iziet ārā izstiept ķepas un vērot, kas notiek teritorijā. Katrā mājā ir būdiņas atbilstoši iedzīvotāju skaitam. Šis formāts ļauj nodrošināt suņiem ne tikai plašu, bet arī siltu mājvietu. Pat vissmagākajā salnā mūsu palātas jūtas ērti. Tīrīšana iežogojumos tiek veikta stingri vienu reizi dienā.

Kaķi dzīvo atsevišķā istabā. Pirms dažiem gadiem, pateicoties kolektīvās finansēšanas platformai, varējām savākt līdzekļus “Kaķu mājas” – unikālas telpas, kas veidota, ņemot vērā visas kaķa vajadzības, celtniecībai.

• Cik bieži notiek suņu pastaigas?

– Pieturoties pie idejas, ka Timoškas patversme ir tikai pagaidu mājvieta ceļā uz pastāvīgu ģimeni, cenšamies radīt apstākļus, kas ir maksimāli tuvu mājām. Mūsu zirgaste staigā divas reizes dienā. Šim nolūkam patversmes teritorijā ir aprīkoti 3 staigulīši. Pastaiga ir īpašs rituāls ar saviem noteikumiem, un visas mūsu palātas tos ievēro.

Ir nepieciešama disciplīna, lai izvairītos no iespējamām sadursmēm starp suņiem. Tāpat kā mājdzīvnieki, arī mūsu mājdzīvnieki mīl aktīvas spēles, īpaši ar rotaļlietām. Diemžēl mēs ne vienmēr varam atļauties šādu greznību, tāpēc vienmēr esam ļoti priecīgi pieņemt rotaļlietas dāvanā.

• Vai patversme ir oficiāli reģistrēta?

 – Jā, un mums tas bija principa jautājums. 

Vēlamies atspēkot valdošos stereotipus par patversmēm kā apšaubāmām organizācijām, kas nevieš uzticību.

• Vai patversmei ir sociālie mediji? Vai tā rīko kampaņas vai pasākumus, kuru mērķis ir veicināt atbildīgu attieksmi pret dzīvniekiem?

“Bez tā tagad nekur. Turklāt sociālie tīkli ir galvenais veids, kā piesaistīt papildu finansējumu un ziedojumus. Mums tas ir galvenais saziņas līdzeklis.

Mūsu patversme aktīvi piedalās dažādās akcijās, kuru mērķis ir veicināt atbildīgu attieksmi pret dzīvniekiem. Piemēram, tās ir Kotodetki, Giving Hope fondu un Rus pārtikas fonda akcijas, kas vāc barību patversmēm. Ikviens var ziedot maisu ar pārtiku, lai palīdzētu patversmēm.

Nesen mums bija brīnišķīgs projekts ar vienu no lielākajām skaistumkopšanas korporācijām Estee Lauder ar nosaukumu Diena of service. Tagad uzņēmuma galvenajā birojā Maskavā ir uzstādīta kaste dāvanu savākšanai patversmei, un darbinieki regulāri brauc ciemos un pavada laiku ar mūsu palātām. Daži no viņiem ir atraduši pastāvīgu māju.

• Kā tiek organizēta dzīvnieku labturība? Caur kādiem resursiem?

– Dzīvnieku izmitināšana tiek veikta, izmantojot publikācijas sociālajos tīklos un Avito sludinājumus. Lieliski, ka pēdējā laikā ir daudz specializētu resursu, lai atrastu mājas dzīvniekiem no patversmes. Mēs cenšamies katrā no tiem ievietot anketas.

• Kurš var adoptēt mājdzīvnieku no patversmes? Vai potenciālie īpašnieki tiek intervēti? Vai ar viņiem ir vienošanās? Kādos gadījumos patversme var atteikties nodot mājdzīvnieku cilvēkam?

– Mājdzīvnieku no patversmes var paņemt pilnīgi ikviens. Lai to izdarītu, līdzi jābūt pasei un jābūt gatavam parakstīt “Atbildīgas apkopes” līgumu. 

Tiek intervēts potenciālo īpašnieku kandidāts. Intervijā mēs cenšamies noskaidrot cilvēka smalkumus un patiesos nodomus.

Gadu gaitā, ko esam pavadījuši rezidencē, esam izstrādājuši veselu virkni jautājumu, kas izraisa problēmas. Jūs nekad nevarat būt par 2% pārliecināts, vai pagarinājums būs veiksmīgs. Mūsu praksē bija ļoti rūgti vilšanās stāsti, kad šķietami ideāls īpašnieks atgrieza mājdzīvnieku patversmē pēc 3–XNUMX mēnešiem.

Biežāk nekā nē, mēs atsakāmies no mājokļa, ja nepiekrītam atbildīga satura pamatjēdzieniem. Pilnīgi noteikti, mājdzīvnieku neatdosim “pašstaigāšanai” ciematā vai “žurku ķeršanai” pie vecmāmiņas. Priekšnoteikums kaķa pārvietošanai uz nākamo māju būs īpašu tīklu klātbūtne uz logiem.

•  Vai patversme uzrauga mājdzīvnieka likteni pēc adopcijas?

- Protams! Tas ir ierakstīts līgumā, ko slēdzam ar nākamajiem saimniekiem, nododot dzīvnieku ģimenē. 

Mēs vienmēr sniedzam visaptverošu palīdzību un atbalstu jaunajiem īpašniekiem.

Padomi par dzīvnieka pielāgošanu jaunai vietai, kādas vakcinācijas un kad veikt, kā ārstēt pret parazītiem, saslimšanas gadījumā – pie kāda speciālista vērsties. Dažkārt mēs sniedzam arī finansiālu atbalstu dārgas ārstēšanas gadījumā. Kā gan citādi? Cenšamies uzturēt draudzīgas attiecības ar īpašniekiem, bet bez pārmērībām un pilnīgas kontroles. 

Ir neticami liels prieks saņemt mirdzošus jaukus sveicienus no mājām.

• Kas notiek ar smagi slimiem dzīvniekiem, kas nonāk patversmē?

– “Complex Animals” ir mūsu galvenais profils. Smagi ievainoti vai slimi dzīvnieki tiek ievietoti klīnikas slimnīcā, kur viņi saņem visu nepieciešamo medicīnisko palīdzību. Mūsu patversme jau ir zināma daudzās Maskavas klīnikās un ir gatava uzņemt upurus jebkurā diennakts laikā. 

Mūsu grūtākais uzdevums šobrīd ir atrast līdzekļus ārstēšanai. Veterināro pakalpojumu izmaksas Maskavā ir ārkārtīgi augstas, pat neskatoties uz atlaidēm patversmei. Mūsu abonenti un visi gādīgie cilvēki nāk palīgā.

Daudzi veic mērķziedojumus patversmes detaļām, daži apmaksā konkrētu palātu ārstēšanu tieši klīnikā, kāds pērk zāles un autiņbiksītes. Gadās, ka mūsu abonentu mīluļi izglābj savainotā dzīvnieka dzīvību, kļūstot par asins donoru. Situācijas attīstās dažādi, taču ik pa laikam pārliecināmies, ka pasaule ir pilna ar laipniem un žēlsirdīgiem cilvēkiem, kuri ir gatavi palīdzēt. Tas ir neticami!

Parasti pēc ārstēšanas mēs mājdzīvnieku vedam uz patversmi. Retāk mēs uzreiz nododam no klīnikas jaunai ģimenei. Vajadzības gadījumā Tanya (patversmes līdzdibinātāja, veterinārā terapeite, virusoloģe un rehabilitācijas speciāliste) izstrādā programmu turpmākai rehabilitācijai patversmē un vingrojumu kompleksu. Daudzus dzīvniekus, kas jau atrodas patversmes teritorijā, “vedam pie prāta” pašu spēkiem.

• Kā parastam cilvēkam šobrīd palīdzēt patversmei, ja viņam nav iespējas paņemt līdzi mājdzīvnieku?

 – Vissvarīgākā palīdzība ir uzmanība. Papildus bēdīgi slavenajām atzīmēm “Patīk” un atkārtotajiem ierakstiem sociālajos tīklos (un tas tiešām ir ļoti svarīgi), mēs vienmēr priecājamies par viesiem. Nāc, satiec mūs un zirgaste, dodies pastaigā vai paspēlējies voljērā. Nāciet ar saviem bērniem – mēs esam drošībā.

Daudzi nevēlas ierasties patversmē, jo baidās redzēt “skumjas acis”. Atbildīgi paziņojam, ka patversmē “Timoška” nav skumju acu. Mūsu palātas tiešām dzīvo pilnā sajūtā, ka jau ir mājās. Mēs nemelojam. Mūsu viesiem patīk jokot, ka “Jūsu dzīvnieki šeit dzīvo ļoti labi”, taču, protams, nekas nevar aizstāt saimnieka siltumu un mīlestību. 

Mēs nekad neatteiksim dāvanas. Mums vienmēr vajag sauso un mitro barību, graudaugus, rotaļlietas un autiņbiksītes, dažādas zāles. Dāvanas var atnest personīgi uz patversmi vai pasūtīt piegādi.

• Daudzi atsakās finansiāli atbalstīt patversmes, jo baidās, ka līdzekļi nonāks “nepareizajā virzienā”. Vai cilvēks var izsekot, kur aizgāja viņa ziedojums? Vai ir pārredzama atskaite par ikmēneša ieņēmumiem un izdevumiem?

“Neuzticēšanās patversmēm ir milzīga problēma. Mēs paši vairākkārt esam saskārušies ar to, ka krāpnieki no klīnikām zaguši mūsu fotogrāfijas, video un pat izrakstus, publicējuši materiālus viltotās lapās sociālajos tīklos un savākuši līdzekļus savās kabatās. Sliktākais ir tas, ka nav līdzekļu, lai apkarotu krāpniekus. 

Mēs nekad nepieprasām tikai finansiālu palīdzību. Var dot ēst – klase, ir liekas gultas, matrači, būri – super, aizvest suni pie ārsta – lieliski. Palīdzība var atšķirties.

Mēs parasti atveram ziedojumus dārgai ārstēšanai klīnikās. Mēs sadarbojamies ar lielākajiem Maskavas veterinārajiem centriem. Visi paziņojumi, tēriņu atskaites un čeki vienmēr ir mūsu rīcībā un publicēti mūsu sociālo mediju lapās. Ikviens var tieši sazināties ar klīniku un veikt pacienta depozītu.

Jo vairāk projektu īstenojam ar lieliem fondiem, starptautiskām korporācijām un pūļa finansēšanas platformām, jo ​​lielāka pārliecība par patversmi. Neviena no šīm organizācijām neriskēs ar savu reputāciju, kas nozīmē, ka visu informāciju par patversmi droši pārbaudīs juristi.

• Kas dzīvnieku patversmēm mūsu valstī ir visvairāk vajadzīgs? Kas šajā nodarbē ir visgrūtākais?

– Mūsu valstī jēdziens par atbildīgu attieksmi pret dzīvniekiem ir ļoti vāji attīstīts. Iespējams, jaunākās reformas un sodu ieviešana par cietsirdīgu izturēšanos pret dzīvniekiem pavērsīs virzību. Viss prasa laiku.

Papildus finansējumam, manuprāt, patversmēm iedzīvotāju vidū visvairāk trūkst veselā saprāta. Daudzi uzskata, ka palīdzība bezpajumtniekiem ir muļķība un absolūti nevajadzīga laika un naudas izšķiešana. 

Daudziem šķiet, ka tā kā esam “patversme”, tad valsts mūs atbalsta, kas nozīmē, ka palīdzība nav vajadzīga. Daudzi nesaprot, kāpēc tērēt naudu dzīvnieka ārstēšanai, ja to eitanāzēt ir lētāk. Daudzi parasti pret bezpajumtniekiem izturas kā pret bioloģiskiem atkritumiem.

Patversmes vadīšana nav tikai darbs. Tas ir aicinājums, tas ir liktenis, tas ir kolosāls darbs uz fizisko un psiholoģisko resursu robežas.

Katra dzīve ir nenovērtējama. Jo ātrāk mēs to sapratīsim, jo ​​ātrāk mūsu pasaule mainīsies uz labo pusi.