Kas ir velospringers?
Ir smieklīgi gaidīt no haskija vai malamuta, kas sākotnēji tika audzēti kā kamanu suņi, ka viņiem pietiks ar tām slodzēm, ko nogurušie saimnieki var nodrošināt pēc darba. Ko darīt, lai pēc atnākšanas pēc smagas dienas ievērotu gan suņa, gan tā cilvēka intereses, kurš nevar 4 stundas pastaigāties ar dzīvnieku? Talkā nāk velosipēds. Tieši uz tā ir viegli nodrošināt sunim nepieciešamo slodzi, sev – izcilu figūru un abas – lielisku garastāvokli. Bet, lai brauciens ar velosipēdu nekļūtu traumatisks, it īpaši, ja suns vēl ir jauns vai vienkārši izklaidīgs un ne pārāk skaidri izpilda nepieciešamās komandas, ir vērts iegādāties tādu ierīci kā velosipēda atspere.
Velosipēdu springeru veidi suņiem
Velosipēda springera galvenais mērķis ir atbrīvot rokas suņa saimniekam, kurš brauc ar divriteņu transportlīdzekli, paglābjot viņu no nepieciešamības izcili piesprādzēt pavadu pie stūres, riskējot nokrist vai uzskriet mājdzīvniekam, kad raustīšanās. Velospringers ir ērti un viegli piestiprināts zem segliem un ļauj sunim raiti skriet blakus velosipēdistam, to nepazaudējot un nešķērsojot ceļu.
Ir divu veidu šādas ierīces: taisnas un U formas, kas izskatās kā šaurs, vienmērīgs loks. Taisnā velospringera pavada ir iebūvēta un piestiprināta vai nu pie suņa kaklasiksnas, vai pie speciālas siksnas. U-veida pavada ir piestiprināta pie ierīces. Velospringers ir piemērots jebkura izmēra mājdzīvniekiem, izņemot ļoti mazus, kurus ir vieglāk nēsāt grozā (bet tādiem mazuļiem nav vajadzīgas daudz stundu pastaigas).
Gandrīz vienmēr velosipēda atsperim ir vairākas atsperes, kas ļauj regulēt pavadas garumu. Ierīce, pateicoties savai konstrukcijai, slāpē arī suņa grūdienus, neļaujot saimniekam nokrist.
Noteikumi riteņbraukšanai
Neskatoties uz to, ka velosipēda springeris nodrošina gan dzīvnieka, gan tā saimnieka drošību, nevajadzētu aizmirst par apmācību. Lai ar suni ērti dotos pastaigās, tam jābūt pieradinātam pie velosipēda, kā arī perfekti jāizpilda komandas – “tuvu”, “stāvi”, klusāk un ātrāk. Tāpat īpašniekam ir skaidri jākontrolē ātrums, ar kādu viņš brauc. Sunim obligāti jāskrien ar vieglu rikšanu, neieejot galopā. Tātad dzīvnieks būs mazāk noguris, un pastaiga kļūs par prieku, nevis nogurdinošu sprintu. Nedrīkst aizmirst, ka sunim (savai drošībai) vienmēr jāatrodas starp velosipēdu un ietvi, nevis no brauktuves malas. Saimniekam līdzi jābūt arī ūdens krājumam ne tikai viņam pašam, bet arī sunim.
Jūlijs 11 2019
Atjaunināts: 26. gada 2020. martā
