Siens jūrascūciņām
Grauzēji

Siens jūrascūciņām

Siens attiecas uz rupjo lopbarību. Šādu barību jūrascūciņām dod galvenokārt ziemā. Ļoti vērtīgs ir tā sauktais “vitamīnu siens”, kas ir bagāts ar karotīnu, ko ievāc no labi lapu lucernas, āboliņa, ēnā kaltētām nātrēm. Izmantojiet "vitamīnu sienu" grūsnām un laktējošām mātītēm un jauniem dzīvniekiem.

Ir jāpievērš uzmanība siena kvalitātei: krāsai jābūt zaļai, un smaržai jābūt patīkamai un smaržīgai. Pirms siena izbarošanas nepieciešams caurskatīt, noteikt tā kvalitāti, uzglabāšanas vecumu, noņemt siena putekļus. Tas jādara bez kļūdām, jo ​​tas viss ietekmē siena uzturvērtību un tā sagremojamību dzīvniekiem.

Siens attiecas uz rupjo lopbarību. Šādu barību jūrascūciņām dod galvenokārt ziemā. Ļoti vērtīgs ir tā sauktais “vitamīnu siens”, kas ir bagāts ar karotīnu, ko ievāc no labi lapu lucernas, āboliņa, ēnā kaltētām nātrēm. Izmantojiet "vitamīnu sienu" grūsnām un laktējošām mātītēm un jauniem dzīvniekiem.

Ir jāpievērš uzmanība siena kvalitātei: krāsai jābūt zaļai, un smaržai jābūt patīkamai un smaržīgai. Pirms siena izbarošanas nepieciešams caurskatīt, noteikt tā kvalitāti, uzglabāšanas vecumu, noņemt siena putekļus. Tas jādara bez kļūdām, jo ​​tas viss ietekmē siena uzturvērtību un tā sagremojamību dzīvniekiem.

Siena “vecumu” nosaka dažu tajā esošo augu izžūšanas pakāpe un krāsas maiņa. Piemēram, ceļmallapa pirmajā mēnesī pēc pļaušanas paliek zaļa, pēc 4 mēnešiem kļūst brūna, pēc 7 mēnešiem izžūst un kļūst melna, pēc 8 mēnešiem viegli saplīst un, beržot plaukstās, sabrūk pulverī. 

Zoss pēda, kurai lapas augšējā virsma ir gluda, zaļa, bet apakšējā virsma ir samtaini balta, pirmajos mēnešos pēc pļaušanas paliek balta, pēc tam kļūst dzeltena un nomelnējas pēc 9 mēnešiem, un visa lapa kļūst trausla un viegli sadrupinās pulverī. Melngalvas rudzupuķe pēc pļaušanas saglabā mitrumu kātos 3 mēnešus, pēc tam kādu laiku mitrums paliek tikai galvās, un tikai pēc kāda laika augs pilnībā izžūst un kļūst trausls. 

Siens nedrīkst būt slapjš. Izmērcēts, tas zaudē raksturīgo sauso garšu un maina krāsu. Tātad siens, kas sagatavots no stepju augiem, iegūst gaiši zaļu vai pelēcīgi zaļu krāsu; no pļavas – brūngani zaļa vai gandrīz melna. Siens nedrīkst saturēt indīgus vai kaitīgus augus. 

Arī sapuvis, sapelējis siens nav piemērots dzīvnieku barošanai. Ja, pārbaudot brūnu vai nomelnējušu sienu, nav atrasti plankumi, tas nozīmē, ka siens ir tikai izmērcēts. Sapuvušam sienam ir specifiska smaka, kas īpaši pastiprinās, ja ķekaru berzi ar rokām. Jāpatur prātā, ka labi izžāvētam un vēdinātam sapuvušam sienam var nebūt pūtīgas smakas, un tad to var sajaukt ar izmirkušu, ja neņem vērā plankumus, kas nekādā gadījumā nepazūd.

Siena “vecumu” nosaka dažu tajā esošo augu izžūšanas pakāpe un krāsas maiņa. Piemēram, ceļmallapa pirmajā mēnesī pēc pļaušanas paliek zaļa, pēc 4 mēnešiem kļūst brūna, pēc 7 mēnešiem izžūst un kļūst melna, pēc 8 mēnešiem viegli saplīst un, beržot plaukstās, sabrūk pulverī. 

Zoss pēda, kurai lapas augšējā virsma ir gluda, zaļa, bet apakšējā virsma ir samtaini balta, pirmajos mēnešos pēc pļaušanas paliek balta, pēc tam kļūst dzeltena un nomelnējas pēc 9 mēnešiem, un visa lapa kļūst trausla un viegli sadrupinās pulverī. Melngalvas rudzupuķe pēc pļaušanas saglabā mitrumu kātos 3 mēnešus, pēc tam kādu laiku mitrums paliek tikai galvās, un tikai pēc kāda laika augs pilnībā izžūst un kļūst trausls. 

Siens nedrīkst būt slapjš. Izmērcēts, tas zaudē raksturīgo sauso garšu un maina krāsu. Tātad siens, kas sagatavots no stepju augiem, iegūst gaiši zaļu vai pelēcīgi zaļu krāsu; no pļavas – brūngani zaļa vai gandrīz melna. Siens nedrīkst saturēt indīgus vai kaitīgus augus. 

Arī sapuvis, sapelējis siens nav piemērots dzīvnieku barošanai. Ja, pārbaudot brūnu vai nomelnējušu sienu, nav atrasti plankumi, tas nozīmē, ka siens ir tikai izmērcēts. Sapuvušam sienam ir specifiska smaka, kas īpaši pastiprinās, ja ķekaru berzi ar rokām. Jāpatur prātā, ka labi izžāvētam un vēdinātam sapuvušam sienam var nebūt pūtīgas smakas, un tad to var sajaukt ar izmirkušu, ja neņem vērā plankumus, kas nekādā gadījumā nepazūd.

Kad, kā un ar ko barot jūrascūciņu?

Ar ko barot? Kad barot? Kā pabarot? Un vispār cik gramos pakārt? Šis ir viens no visbiežāk uzdotajiem jautājumiem, ko uzdod jūrascūciņu īpašnieki. Un tas ir saprotams, jo no pareiza uztura ir atkarīga mājdzīvnieka veselība, izskats un garastāvoklis. Izdomāsim!

Sīkāka informācija

Atstāj atbildi