Personīgais terapeits - Cat Martin

Pirmā tikšanās

Reiz meita Irina man pa telefonu teica: “Mammu, tevi mājās sagaida pārsteigums…”

Braucot mājās, visu laiku domāju, kas tas varētu būt. Un, tiklīdz pārkāpu pāri slieksnim, uzreiz ieraudzīju viņu – mazu pūkainu sarkanu kaķēnu ar milzīgām zilām acīm. Un apkārt – paplātes, bļodas, dažādas bumbiņas, bumbiņas…

Es atceros, ka paņēmu kaķēnu rokās, un Ira man pastāstīja sīkāku informāciju par savu grūto, mēnesi ilgušo dzīvi. Mūsu Mārtiņš ir atradējs. Laipni cilvēki uz ielas pacēla nelaimīgu vientuļu kamolu un pārveda uz kaķu patversmi. No turienes Ira paņēma kaķēnu.

Turklāt patversmes organizatori ilgu laiku interesējās par izglābto likteni, atbildēja uz visiem mūsu jautājumiem, sniedza padomus par kaķēna kopšanu, pieradināšanu pie paplātes, pāreju no piena formulas uz cieto barību un laiku. par vakcināciju.

Šīs konsultācijas nebija liekas: Mārtiņš ir mūsu ģimenes pirmais kaķis. Kad bērni bija mazi, mums bija kāmji, jūrascūciņas un papagaiļi.

Mārtiņš uzreiz kļuva par visu iecienītāko  

Ieraugot kaķi, skatoties viņam acīs, es, pārsteidzoši, nemaz nebiju pret to, ka viņš apmetās pie mums. Lai gan, godīgi sakot, es pats diez vai kādreiz būtu izlēmis spert šādu soli. Un lūk – tas tika likts priekšā faktam!

Tūlīt meita bija kaķa likumīgā saimniece. Viņa ar viņu daudz ķēmojās, spēlējās, gāja pie veterinārārsta. Kaķis ir vakcinēts un kastrēts. Pirms dažiem gadiem Irina pārcēlās uz Čehiju. Visas rūpes par mājdzīvnieku krita uz mani un manu dēlu. Grūti pateikt, kuru viņš uzskata par savu saimnieku, kuru mīl vairāk. Aleksejs ir stingrāks pret Martinu. Ja dēls saka “nē”, tas nozīmē “nē”. Kaķis ne vienmēr manus aizliegumus uztver nopietni. Gan manam dēlam, gan man patīk to kratīt. Ja es glāstu kaķi, kad dzīvnieks pret to ir noskaņots, tad Leša to pieprasa, kad viņš to vēlas. Šādos gadījumos Mārtiņš var atlaist nagus, draudīgi pateikt “Ņau” un aizbēgt.

Kaķis ir ļoti vienkāršs un nepretenciozs aprūpē.

Martins no agras bērnības parādīja visas savas labākās īpašības. Viņš ir gudrs! Uzreiz sāka iet uz paplātes. Un nekad nav bijis neviena "netrāpījuma"!

Viņš viegli pārgāja no piena formulas uz sauso barību, ātri pierada pie skrāpējumiem. Vispār Mārtiņš ir liels veikls vīrietis, veikls, viņam patīk kārtība. 

Tiesa, piesaistot manu uzmanību, kaķis var nokasīties uz dīvāna. Tas nozīmē, ka ir pienācis laiks viņu pabarot vai paglaudīt.

Kaķu paradumi, ar kuriem jārēķinās 

Mārtiņš ir 100% mājsaimniece. Maksimums, kur viņš var aizsniegties, ir piezemēšanās. Viņa aizvešana pie veterinārārsta mums ir īsts pārbaudījums un dzīvniekam milzīgs stress. Viņš kliedz tā, ka visa ieeja skrien skatīties, ko mēs ar kaķi darām. Tāpēc, dodoties atvaļinājumā, lūdzu, pieskatiet Mārtiņu kaimiņus. Ir nereāli viņu nogādāt pie radiem vai uz mājdzīvnieku viesnīcu.

Šķiršanās kaķis drosmīgi iztur. Kad mēs atgriezīsimies, viņš, protams, var parādīt, ka ir apvainojies... Bet tomēr viņš vairāk izrāda prieku. Tas “izplatās” zem kājām, dārd... Un vajag glaudīt, glaudīt… Ilgi, ļoti ilgi. Turklāt šādas tikšanās pie mums jau ir tradīcija. Un nav svarīgi, vai jūs aizbraucāt uz nedēļu vai atstājāt māju tikai uz stundu.

Viņš ir ļoti mierīgs un neatkarīgāks. Jums ir jāmēģina to spēlēt. Savulaik Mārtiņš viņam naktīs neļāva gulēt, un vakarā mēģinājām viņu nedaudz “uztrenēt”, lai viņš nogurst. Viņi meta viņam bumbu. Mārtiņš trīs reizes skrēja viņam pakaļ, tad apgūlās un gaidīja, kad viņš izripinās.

Bet, ja pa logu izlido kāda dzīva būtne – naktstauriņš, taurenis, muša –, tad viņa veiklība izpaužas! Varbūt viņa ģimenē bija mednieki. Ja Mārtiņš kādu dzen pakaļ, uzmanies: ceļā viss ir aizslaucīts!

Bet kaķim nepatīk spēlēties ar bērniem. Viņš labāk paslēpsies zem vannas, nekā ļautu viņiem saplosīt!

Ar kādām problēmām saskārāties, rūpējoties par kaķi? 

Principā Martins ir bez problēmām kaķis. Pietiekami vesels. Reiz viņš tika ārstēts no blusām: vairākas reizes tika mazgāts ar īpašu šampūnu. Es domāju, no kurienes blusas radušās kaķim, kurš neiziet no mājas. Veterinārārsts teica, ka mēs paši varam tos vest uz apaviem ...

Un kaut kā bija alerģija. Kaķis saplēsa ausis un vēderu. Man bija jāmaina ēdiens. Pārslēgts no sausa uz dabisku. Tagad speciāli viņam vāru putras, garšoju ar gaļu vai zivi. Es audzēju auzas uz savas palodzes.

Viņam ir arī daudz vilnas. Bieži jāmazgā grīdas. Bet viņš pie mums ir pūkains, un, par laimi, mēs neesam alerģiski!

Murrāšana – prieka pēc: viņa un mans

Iepriekš kaķis visu laiku gulēja vai nu ar mani, vai ar manu dēlu. Taču šovasar tas pēkšņi apstājās. Laikam jau karstuma dēļ. Nesen man kļuva ļoti slikti, un kaķis atkal nāca pie manis. Šķiet, viņš juta, cik man ir slikti, centās dziedināt ar savu siltumu.

Mārtiņam ir arī nomierinoša iedarbība. Ja sāku nervozēt, es par kaut ko uztraucos, paņemu kaķi rokās, glāstu, un tas dārd un dārd... Šajā dārdoņā problēmas kaut kā izšķīst, un es nomierinos.

Dažreiz es sev jautāju: vai viņš dārd tāpēc, ka jūtas labi, vai tāpēc, lai es būtu apmierināta? Acīmredzot galu galā mēs abi gūstam baudu: es viņu noglāstu, nožēloju, viņš atbild.

Interesants fakts

Kaķēna Mārtiņa acis bija zilas. Un tagad tie ir dzelteni, un dažreiz tie kļūst zaļi vai gaiši brūni. No kā tas ir atkarīgs, es nezinu. Varbūt no laikapstākļu vai garastāvokļa maiņas...