Radinieki: Māra
Māra (Dolichotis patagona) ir grauzējs, kas pieder tai pašai cūciņu dzimtai, pusnadžu dzimtai (Caviidae). Tas dzīvo Argentīnas pampās un Patagonijas akmeņainos plašumos. Liels dzīvnieks, atšķirībā no citiem grauzējiem. Tas izskatās pēc zaķa. Galvas garums ar ķermeni ir 69-75 cm, ķermeņa svars - 9-16 kg. Mārai ir brūni pelēks, pelēcīgs vai brūnganbrūns ar baltu “spoguli” aizmugurē, kā briedim, biezs kažoks, kas sānos sarūsē, vēderā bālgans. Mārai ir garas un spēcīgas kājas, purns stipri atgādina zaķi, bet ar lielām īsām ausīm. Lielas melnas acis klāj biezas skropstas, kas pasargā tās no spožās saules un spēcīgā vēja, kas nes smiltis Patagonijas sausajos līdzenumos.
Māra (Dolichotis patagonica) Parasti dzīvo mazos baros. Pārvietojas lecot. Šie dzīvnieki ir aktīvi dienas laikā. Viņi nakšņo urvās. Apdzīvotā vietā pēc ēdiena iziet krēslas stundā, pārējās teritorijās – visu diennakti. Šis grauzējs rok bedres vai izmanto citu dzīvnieku pamestas patversmes. Parasti sastopami pāros vai nelielās grupās līdz 10-12 indivīdiem. Vienā metienā piedzimst 2-5 mazuļi. Labi attīstīti mazuļi piedzimst urvos, kas spēj nekavējoties skriet. Briesmās pieaugušie vienmēr skrien bēgt.
Māra (Dolichotis patagonica) Aculiecinieka Dž.Dērela teicamā aprakstā ir parādīti šī Dienvidamerikas dzīvnieka paradumi un dzīves apstākļi: “Tuvojoties jūrai, ainava pamazām mainījās; No līdzenā reljefa kļuva viegli viļņains, vietām vējš, noraujot augsnes virskārtu, atseguši dzelteni un rūsgansarkani oļi, kuru lieli plankumi atgādināja čūlas uz zemes kažokādas. Šķita, ka šīs tuksnešainās vietas ir iemīļota ziņkārīgo dzīvnieku – Patagonijas zaķu – spoka vieta, jo uz dzirkstošajiem oļiem tos vienmēr atradām pa pāriem un pat nelielās grupās – pa trim, četriem.
Māra (Dolichotis patagonica) Tie bija dīvaini radījumi, kas izskatījās tā, it kā viņi būtu ļoti nejauši akli. Viņiem bija neasi purni, ļoti līdzīgi zaķa purniem, mazas, kārtīgas truša ausis un mazas, tievas priekšējās kājas. Bet viņu pakaļkājas bija lielas un muskuļotas. Visvairāk viņus piesaistīja lielās, melnās, spīdīgās acis ar sausām skropstu bārkstīm. Kā miniatūras lauvas Trafalgāra laukumā, zaķi gulēja uz oļiem, gozējās saulītē un skatījās uz mums ar aristokrātisku augstprātību. Viņi ļāva viņiem pieiet diezgan tuvu, tad pēkšņi viņu novājinātās skropstas vāji nokrita, un zaķi ar pārsteidzošu ātrumu atradās sēdus stāvoklī. Viņi pagrieza galvas un, paskatījušies uz mums, ar gigantiskiem atsperīgiem lēcieniem tika aiznesti uz plūstošo apvāršņa dūmaku. Melni un baltie plankumi viņu aizmugurē izskatījās kā attālināti mērķi.
Māra ir ļoti nervozs un kautrīgs dzīvnieks un var pat nomirt no negaidītām bailēm. Tas barojas ar dažādu augu pārtiku. Acīmredzot zvērs gandrīz nekad nedzer, jo ir apmierināts ar mitrumu, ko satur izturīgas zāles un zari.
Māra (Dolichotis patagona) ir grauzējs, kas pieder tai pašai cūciņu dzimtai, pusnadžu dzimtai (Caviidae). Tas dzīvo Argentīnas pampās un Patagonijas akmeņainos plašumos. Liels dzīvnieks, atšķirībā no citiem grauzējiem. Tas izskatās pēc zaķa. Galvas garums ar ķermeni ir 69-75 cm, ķermeņa svars - 9-16 kg. Mārai ir brūni pelēks, pelēcīgs vai brūnganbrūns ar baltu “spoguli” aizmugurē, kā briedim, biezs kažoks, kas sānos sarūsē, vēderā bālgans. Mārai ir garas un spēcīgas kājas, purns stipri atgādina zaķi, bet ar lielām īsām ausīm. Lielas melnas acis klāj biezas skropstas, kas pasargā tās no spožās saules un spēcīgā vēja, kas nes smiltis Patagonijas sausajos līdzenumos.
Māra (Dolichotis patagonica) Parasti dzīvo mazos baros. Pārvietojas lecot. Šie dzīvnieki ir aktīvi dienas laikā. Viņi nakšņo urvās. Apdzīvotā vietā pēc ēdiena iziet krēslas stundā, pārējās teritorijās – visu diennakti. Šis grauzējs rok bedres vai izmanto citu dzīvnieku pamestas patversmes. Parasti sastopami pāros vai nelielās grupās līdz 10-12 indivīdiem. Vienā metienā piedzimst 2-5 mazuļi. Labi attīstīti mazuļi piedzimst urvos, kas spēj nekavējoties skriet. Briesmās pieaugušie vienmēr skrien bēgt.
Māra (Dolichotis patagonica) Aculiecinieka Dž.Dērela teicamā aprakstā ir parādīti šī Dienvidamerikas dzīvnieka paradumi un dzīves apstākļi: “Tuvojoties jūrai, ainava pamazām mainījās; No līdzenā reljefa kļuva viegli viļņains, vietām vējš, noraujot augsnes virskārtu, atseguši dzelteni un rūsgansarkani oļi, kuru lieli plankumi atgādināja čūlas uz zemes kažokādas. Šķita, ka šīs tuksnešainās vietas ir iemīļota ziņkārīgo dzīvnieku – Patagonijas zaķu – spoka vieta, jo uz dzirkstošajiem oļiem tos vienmēr atradām pa pāriem un pat nelielās grupās – pa trim, četriem.
Māra (Dolichotis patagonica) Tie bija dīvaini radījumi, kas izskatījās tā, it kā viņi būtu ļoti nejauši akli. Viņiem bija neasi purni, ļoti līdzīgi zaķa purniem, mazas, kārtīgas truša ausis un mazas, tievas priekšējās kājas. Bet viņu pakaļkājas bija lielas un muskuļotas. Visvairāk viņus piesaistīja lielās, melnās, spīdīgās acis ar sausām skropstu bārkstīm. Kā miniatūras lauvas Trafalgāra laukumā, zaķi gulēja uz oļiem, gozējās saulītē un skatījās uz mums ar aristokrātisku augstprātību. Viņi ļāva viņiem pieiet diezgan tuvu, tad pēkšņi viņu novājinātās skropstas vāji nokrita, un zaķi ar pārsteidzošu ātrumu atradās sēdus stāvoklī. Viņi pagrieza galvas un, paskatījušies uz mums, ar gigantiskiem atsperīgiem lēcieniem tika aiznesti uz plūstošo apvāršņa dūmaku. Melni un baltie plankumi viņu aizmugurē izskatījās kā attālināti mērķi.
Māra ir ļoti nervozs un kautrīgs dzīvnieks un var pat nomirt no negaidītām bailēm. Tas barojas ar dažādu augu pārtiku. Acīmredzot zvērs gandrīz nekad nedzer, jo ir apmierināts ar mitrumu, ko satur izturīgas zāles un zari.
Jums varētu arī interesēt
Dekoratīvo trušu slimības pazīmes
Kāmis un kaķis vienā dzīvoklī, vai kaķis ēdīs kāmi?
